Par reālo politiku

Izlasīju vienu interesantu viedokli – Juris Paiders «NRA» ir publicējis viedokli par to, ka būtībā vēlēšanu rezultāti ir atainojums tam, ka vēlētāji noraidīja valdības reformu kursu. Raksts ir labs, bet secinājumiem var piekrist daļēji. Problēma patiesībā ir nedaudz citādāka. Lai man piedod visi LGTB vai kā viņu tur, fani, bet es mīlu šajos gadījumos piesaukt Stambulas konvenciju. Ziniet, tas moments, kad sanāk kopā vesela kaudze ekspertu, kas novienojas cīnīties pret vardarbību ģimenē, uzcep speciālu konvenciju visai Eiropai un tad paštuko – klau, bet mēs taču tam varam piemest klāt LGTB tiesības? Jeb varbūt bija otrādi? Vispirms tiesības un tad meklēja, ko pielikt, lai izskatās pieklājīgi? Ja prastiem vārdiem runājam – politiķiem parādījusies vēlme atrast dažādas kakas un tās mēģināt iesmērēt cilvēkiem kopā ar diezgan normāliem pīrāgiem. Tā pagājušajās vēlēšanās šo gājienu mēģināja veikt Šadurskis – šoreiz vispirms bija pīrāgs – kompetenču izglītība un tad nezin kāpēc iemeta kaku

Bija vienā diskusijā jautājums un sapratu, ka tā zibenīgi un īsi uz šo neizdosies atbildēt. Stāsta būtība ir šāda - agrāk vai vēlāk partijas atbalstošie oligarhi vai kādas citas personas saprot, ka esošais grupējums ir vai nu izsmēlis savas iespējas jeb arī vienkārši nespēj uzlekt augstāk. Tad nu - lai iegūtu vairāk vietas Saeimā, rada partijas - klonus, kas nākamajā Saeimā nodrošinās vai nu vairāk balsu, jeb arī ļaus iegūt papildus biedrus.  Pirmais izteiktais gadījums, cik atceros, bija tāda Jaunā partija. Tad nu pēc tam nāca neviena vien. Visskaļākais gadījums noteikti bija Zatlera partija - atzīstieties nu, cik daudzi no jums domāja, ka tas ir vienkārši veids, kā papildināt varas partiju balsis Saeimā? Savā būtībā tas bija izcils gājiens - Lilita apmierināta, protestētāju balsis iegūtas, savs bizness izbīdīts. Bet nu no vēstures pie klasifikācijas. Pamatā kloni dalās divos veidos. Pirmais ir izmantot kādu jaunu vai vecāku protestētāju grupējumu, uzpumpēt to ar naudu un kadriem,

Jāatzīst, ka šī gada Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa ir ļoti pamācoša. Tiesa, ja sekoja iepriekšējām, daudz pārsteigumiem nevajadzēja būt, bet tomēr ir kas pavisam jauns arī. Un tad nu par punktiem. 1. Izrādās, ka priekšvēlēšanu aptaujas reitingiem tiešām nav taisnības un LRA vietā es iesūdzētu tiesā Latvijas Televīziju. Sabiedriskais medijs izrādījās nedz neatkarīgs, nedz saprātīgs. Jo brīdī, kad tik ļoti izšķiras balsis par iekļūšanu Sae imā, tik lielam medijam paziņot, ka reāli partijai uz to nav izredžu - tas ir viens no drausmīgākajiem negatīvas reklāmas piemēriem, ko var iedomāties. Es domāju, ka, ja LRA to īstenotu, tas būtu pozitīvs precedents Latvijas vēsturē un liktu tur dažam labam ļoti padomāt, pirms sākt runāt un uzstāties. Cik bija iespēja sabiedrībā aprunāties ar vēlētājiem, ir lielas aizdomas, ka LTV un reitingu publicētāji tiešām pamanījās norakt LRA iespēju iekļūt Saeimā. 2. Ja vēlaties pastāstīt patiesību par deputātu kandidātu, pēdējā nedēļā atklātais nepalīd

Par Saeimas galvenajām intrigām tā kā būtu uzrakstīts. Jā, jā, galvenās intrigas būs deputātu čupošanās, jo viss pārējais būs tukšs teātris - šajā Saeimā labas izmaiņas valstī nesagaidīsim. Toties interesanti ir paskatīties, cik lielas patiesībā bija cerības kaut ko izmainīt uz labu. Vispirms - izrādās, ka apmēram 40 procenti balsu nav ietekmējamas. Gandrīz nekādā veidā. Apmēram 25 procenti ir par Saskaņu vai vienalga kuriem kriev iem, 8 % par NA, 8 % par ZZS. Pēdējie divi stāsta, ka atbalsta nacionālismu un laukus. NA savu nacionālismu ar ķīniešu lāpām ir izdevies pierādīt, bet tas, ka vismaz 8 % saista ZZS ar laukiem, lai arī kaut kāda saistība ar šo jēdzienu ir tikai nosaukumā ...! Lai arī balsis ir garantētas. Loģiku un saprātu šajā čupiņā ir velti meklēt - tās vienkārši automātiski tiek šīm partijām. Tad nu apskatīsimies, kas var cīnīties par pārējām balsīm. Apmēram 20 procenti ir protesta balsojums, kuru savā starpā sadalīs tie, kas bļaus "Pret". Šajās vēlēšanās tie

Man ļoti patīk šī gada Saeimas vēlēšanas. Par to, cik vienkārši un prasti var piemānīt vismaz 20 procentus vēlētāju, parunāsim citu reizi, bet tagad - par interesantajām deputātu kustības intrigām, kas mūs sagaida. Šoreiz gan tikai par Zemgales novadu. Nav vēlēšanās iedziļināties citos datos no rīta, bet arī ar to būs gana labi.  Ir vēlētāji, par kuru  saprātu šaubu nav - jo lielāks melis, jo lielāks atbalsts. Jaunajā Saeimā atkal ir iekļuvis Viktors Valainis. Žēl, ka sporta halli Skaistkalnē viņš neuzcels, jo to jau paveicis, bet piebūve Vecumnieku vidusskolai jau ir apsolīta. Tiesa, te var būt problēmas - aiz borta ir palicis Augusts Brigmanis, jo otrais ir Uldis Augulis un tā var gadīties, ka arī V. Valainim, kura paveikto tauta tik augstu novērtēja, var parādīties ļoti labi apmaksāts darbs Honkongā. Uzticīgi savai vadībai palika JKP - pirmais Feldmans, otrais Riekstiņš, neskatoties uz apsūdzību par sarunātajiem iepirkumiem. Trešā - Ilze Vanaga. Jūs ziniet, kas ir Ilze Vanaga? Nevie

Pašam zināmā mērā ir sajūta, ka šis raksts ir ne viena vien iepriekšējā teksta atkārtošanās. Tomēr solītam makā jākrīt un te būs manas pārdomas par Sandras Veinbergas rakstu «Konfektes ar siļķi jeb karš pret žurnālistiem». Paskatoties, ka autore ir komunikācijas zinātnes eksperte un profesore, diskusija latviešu tautas acīs ir diezgan nolemta, bet tāpēc jau klusēt neiešu. Pacīnīsimies par tiem ideāliem, par kuriem tā kā iestājās arī raksta autore. Piedodiet, gabals sanācis garš, īslasītājiem noteikti būs garlaicīgs. Vispirms divas lietas – jā, tā ir pilnīga taisnība, ka brīva un pietiekami agresīva prese ir demokrātijas ļoti nopietna sastāvdaļa. Tas, kurš iestājas pret brīvu presi, ir cilvēks, kuram nepatīk demokrātija. Spilgtākais piemērs ir PSRS. Iedomājieties, ja visur atklāti rakstītu par nošaušanām, golodomoru, genocīdu, Gulagu un visu pārējo – tiešām šis režīms tik ilgi dzīvotu un jūs pats vēlētos palikt valstī, kur tas viss notiek? Otra lieta – Donalda Trampa agresija pr

Šoreiz klasiskais piemērs, kāpēc vajag jauna tipa partiju. Ziniet, to klasisko pārliecību, ka nāks mesija un visus izglābs. Izrādās, es šo ideju neesmu izdomājis un vesela kaudze vēlētāji meklē šo mesiju un ir ļoti vīlušies, ja viņš, izrādās, kaut kā neatbilst. Interesanti, ka uz katrām vēlēšanām meklē jaunu mesiju, bet tā jau laikam ir mūsu pašu īpatnība. Nesaku, ka neesmu rakstījis par vēlētāju naivumu, bet nu  pietiek.com publicētā sarakste sašāva riktīgi. Jautājums bija par to - vai dažādi par Kaimiņu sarakstītie brīnumi vienā grāmatā ir taisnība. Jeb pareizāk - pārliecība, ka tā nav taisnība un Kaimiņam būtu jāsūdzas. Tādas pērles: - Bet mani baigi pārsteidza tas, ka rakstīts par Kaimiņu. Kaut kā baigi nesmuki tur par viņu rakstīts. - Kāpēc vēl neesat vērsies KNAB par šo korumpēto sacerējumu? - Vai jums ir zināmas tās šausmas, kas par mūsu Artusu sarakstītas - Šajā grāmatā ir nomelnots ne tikai Atruss Kaimiņš, bet arī es kā vēlētājs un kā KPV.LV atbalstītājs. - mēģiniet kā

Šodien gandrīz vai raudāt gribas. Ziniet, divām partijām priekšvēlēšanu programmā ir ideja palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Kurām - apskatieties paši. Protams, ka viņiem nav nekādas idejas, kā šo nodokļu samazinājumu kompensēt. Kad šo pārmetu vienas partijas  facebook.com ierakstā, man atbildēja, ka neko nesaprotu. Ka pieaugs ienākumi, kas to visu kompensēs, jo pieaugs patēriņš utt.  Tiem, kas nezina - ienākumu nodoklis ir pašvaldības budžeta pamatā. Ja neņem vēr ā valsts transfērmaksājumus izglītībai un vēl dažām jomām, tie ir ap 90 procentiem pašvaldības budžeta ienākumu. Rīgai šāda ideja varbūt nebūtu ļoti sāpīga, bet novados tas samazinātu šo nodokļu ienākumus uz pusi. Man pat grūti iedomāties, kā tas varētu izskatīties - nekādu skolu un ielu remontdarbu, samazināti pabalsti. Savas algas jau neviens negriezīs. Skumjākais - šo ideju autori pat nav sapratuši, ko ierosina, jo viņiem nav saprašanas par to, kā dalās nodokļi Latvijā, kam un kas aiziet. Šie cilvēki, spriežot

Vispār šo rakstu savu mūžu nerakstītu, bet tas vēlētāju naivums – izrādās, Progresīvie esot vienīgie, kas neienīst visus apkārt un izplata vispārēju mīlu. Var jau būt, var jau būt ... Lai arī Progresīvajiem ir viens no lielākajiem politikas plusiem Latvijā – demokrātijai vistuvākā partijas struktūra (tā nav demokrātiska, bet starp Latvijas partijām tai vismaz ir dažas demokrātijas pazīmes), tai pat laikā solījumi bieži vien ir ļoti dīvaini. Skaidrojumi tādiem ir tikai divi – vai nu pamuļķi, jeb nemīl tos, par kuriem sola rūpēties. Paši Progresīvie kategoriski noraida, ka būtu pamuļķi, tad nu jānotic, ka savs naids ir, un laikam ne mazākais. Spilgtākā naida izpausme bija pirmo numuru izvēle vēlēšanu apgabalos: « izmantots dzimumu paritātes princips». Ziniet, kas ir paritāte? Vienlīdzība. Un šīs vienlīdzības rezultāts dzimumu jomā izpaužas kā piecas sievietes un neviens vīrietis. Vārdu sakot - «Progresīvie» atklāti un prasti ņirgājoties jums melo acīs skatoties, vienkārši sagrozot jēd

Palasīju te internetā tekstus - redz, politiķiem ir tādas atklāsmes, dati, papīri - kāpēc žurnālisti nekā neizmeklē? Nu, vispār ir divi iemesli. Pirmais - tādu žurnālistu Latvijā mums praktiski nav (lai arī ko daži politiķu pielīdēji vēstītu) un, ja arī ir - kāpēc lai viņi to darītu?   Mēģināšu paskaidrot. Tas pirmais, par to, ka nav - jebkura izmeklēšana prasa reālas prasmes, sakarus, finansējumu. Pašlaik šādas izmeklēšanas ir bijušas lielākoties ļoti vienkāršas - atnāk kaut kur no mums nezināmiem avotiem informācija, kuru atliek tikai "pareizi" apstrādāt un tad "rokošā" žurnālistika parādās visā krāšņumā. Realitātē, ja nav politiķu, kas šos materiālus piespēlē, tas lielākoties ir ļoti smags, ilgs, finansiāli neizdevīgs un bieži vien arī neefektīvs darbs.   Otrs moments - kāpēc to darīt? Redz, bija man te gadījums, kad atklāti pateica - Varnevičam "čuriņa" par īsu kaut ko tur izrakt, vārdu sakot - nekāda rokošā žurnālistika nesanāk, neko

Visam, par ko rakstu un ko rakstu, šī gada priekšvēlēšanu periodā ir vienkārši ideāls piemērs - apvienība "Attīstībai/PAR". Ideālāks liekulības, melu, politiskās divkosības un ņirgāšanās par vēlētājiem piemērs nav līdz šim redzēts. Bet nu - latviešiem nezin kāpēc nekauņas patīk un šie tik sper uz priekšu. Aizraujoši brīžiem palasīt, ko raksta tie, kas pamesti aiz borta. Šoreiz tā ir meitene no tīģera vēdera.  http://pietiek.com/…/negribu_but_jauna_dama,_kas_smaidot_de… Viņa j auno veidojumu atklāti sauc par reālo "Jauno vienotību", bet es tam nepiekrītu. Vienotībai bija vismaz kaut kādi publiski reāli ideāli, bet te ir īsta Šlesera "Pirmā partija", kas atklāti nemierīgi jau izrāda gatavību grābt. Par tās politiskajiem ideāliem šaubu vispār nav - vistuvākā Latvijā partija šajā jomā varētu būt "Gods kalpot Rīgai". Un jaunie kandidāti arī neslēpj, ka "Saskaņa" ir tas partneris, ar ko ir gatavi sadarboties. Kā odziņa jeb, patiesāk, zaķ

Kāpēc "Nacionālajai apvienībai" tā patīk "Saskaņa"? Vai varētu tā būt, ka "Nacionālā apvienība" un "Saskaņa" realitātē ir nevis īstas politiskas partijas, bet gan vienota grupējuma divas daļas, kuras ar agresīvu nacionālu darbību veido pretējām grupām elektorātu un, šādā veidā regulāri iekļūstot Saeimā un novadu pašvaldības, patiesībā tikai izmanto iedzīvotājus, vēl par viņiem ņirgājoties? Nē, noteikti taču nē, vai ne!? Kad kādreiz rakstīju, ka NA nebūtu tik daudz balsu bez  "Saskaņas" un otrādi, to arī domāju. Tiesa, tagad izskatās, ka NA ir gājusi vēl tālāk, lai aizstāvētu "Saskaņas" pozīcijas. Stāsts ir par to, ka šajās vēlēšanās dažas partijas ir gatavas tuvināties ar krievvalodīgajiem Latvijā. Par katru šādu aktivitāti no NA ir praktiski zīmogs virsū - Dzimtenes nodevējs. Teorētiski izskatās skaisti, bet praktiski šim stāstam apakšā ir viena interesanta nianse - būtībā šādā veidā NA ļoti sargā "Saskaņas"

Man te viens ierakstiņš saglabājies. No 2015. gada februāra. Patiesībā tā atklāsme ir daudz senāka. "Savu laik pieņēmu uzaicinājumu iesaistīties vienas partijas darbā. Izveidojās interesants un aktīvs domubiedru kodols, kurš dalījās ar idejām un plānoja kaut ko reālu. Vienīgi partijas dibināšanas sapulcē izrādījās, ka kodols vienkārši nodarbojas ar kāda politiķa kabatas veidojuma popularizēšanu, bet partijas valdi ievēlēja no praktiski nepazīstamiem cilvēkiem pelēka, organizēta masa no malas, kas pēc tam politiskajā vidē nekad vairs neparādījās. Vēlāk sarunās un diskusijās ar citu partiju pārstāvjiem sapratu, ka šāds modelis raksturo gandrīz visas Saeimas partijas.» Ja kādam liekas, ka tā nu gan tagad nenotiek, paskatieties uz «Par». Kas viņi biji, kas bija viņu runasvīri, pirmie numuri un kas tagad ir pirmie numuri «Attīstība/Par» sarakstos. Starp citu, tā partija, kur izmēģināju sevi 2004. gadā, eksistēja tieši tāpat – sanācām, pamuldējām, ievēlējām, apvienojāmies

Latviešu histērijai par to, kura partija tagad veidos koalīciju ar Saskaņu nākamajā Saeimā ir atrasts vainīgais. Turklāt jautājums jau vairs nav par to, vai veidos – mēs meklējam tikai atbildi uz jautājumu, kas veidos. Mēģināsim uzminēt, kuru vainīgo tad atrada kasjaks.lv autori? Vai tā būtu partija, kura bieži vien Saeimā balso praktiski vienoti ar Saskaņu, kuras vadonis ir pieredzējis boļševiks un kuras neoficiālais vadonis ļoti atzinīgi vērtē Krievijas vadību vai sadarbību ar to? Iesaistīta korupcijas skandālos, daži atklāti apzog tautu. Noteikti nē! Tie nav viņi! Tur taču nav nekādas loģikas! Vai tā būtu partija, bez kuras vismaz puse vēlētāju diez vai balsotu par Saskaņu un par kuru bez Saskaņas vispār diez vai kāds balsotu? Ja nu vienīgi viņi izgudrotu kādu milzīgu kauju ar Āfrikas migrantiem, pat neskatoties uz to, ka Latvijā viņu nav. Un tam netraucē ne komunisti sastāvā, ne brīžiem savādie dialogi, kuri centīgi uzkurina abu partiju radikālos vēlētājus. Nē, tā noteikti

Tikko iznāca 13. Saeimas (nē, šis cipars tiešām ir nelaimīgs) priekšvēlēšanu periodā saskarties ar atklāti citu partiju noķengājošu deputāta kandidātu. Kas mani tajā brīdī izbrīnīja - viņš bija viens no KNAB bijušajiem vadītājiem. Pēc idejas tam bija jābūt vienkārši ģeniālam operatīvajam darbiniekam, bet iznāca - dievs sodi. Nodomāju - nu, nekas, vadība nomainīta, ir labāk. Šodien izrādās - vēl trakāk. Varbūt liekam Jurašu ar  Jutu atpakaļ? Stāsts ir par Artusa Kaimiņa un Ata Zakatistova arestu. Cik var saprast, gadu ir strādāts un pieņemts lēmums šos beidzot arestēt. Ņemot vērā, cik ātri izvēlējās savākt Rimševicu un ir bijušas arī citas ātras aizturēšanas, šis stāsts izskatās savādi. It īpaši tāpēc, ka Neo jau paguvis pastāstīt, ka visus faktus gandrīz pienesis uz paplātes. Attiecīgi par šo savādo aizturēšanu ir divas versijas. 1. Vienotības un, iespējams, arī ZZS pakalpiņi novāca vienu brīdi Artusu no skatuves. Izklausās diezgan smieklīgi un debili. Pašu izveidotā likumdošana paš

Vienmēr esmu teicis, ka agrāk vai vēlāk būt notikumi, kas ļaunu izdarīs tiem, kas visu šo laiku truli pielāgojuši Latvijas politisko un tiesu sistēmu, lai varētu nesodīti laupīt. Pagaidām izskatās, ka vistrakāk sev iešāvuši kājā Nacionālā apvienība. Kopš Juraša slavenajiem izteikumiem pagājis jau diezgan ilgs laiks, bet, izņemot paziņojumus, ka NA vērsusies tiesā, nekas nav mainījies uz labo pusi. Tieši otrādi - Jaunā Konservējoš ā partija turpina šos murgus dažādi atgremot un viņiem tas pat diezgan skaļi izdodas. Daži iemesli, kāpēc tā notiek. 1. Tiesu sistēma (kuru zīmīgi jau ilgi vada NA pārstāvis Rasnačs) ir veidota speciāli tā, lai tiesāties var gadu desmitiem un bez lielas jēgas. Ieinteresēts nav tikai Rasnačs, NA, bet arī Lembergs un pārējie, bet šajā gadījumā tas nozīmē tikai to, ka tu vari mierīgi melot par visu, kas ienāk prātā un līdz vēlēšanām pilnīgi noteikti nekāda tiesas procesa nebūs, kas pierādītu, ka tu esi melis. 2. Tiesu sistēma (atkal Rasnačs  :D ) ir veidota tā

Jau kādus gadus astoņus vismaz staigāju apkārt ar saukli: "Lai par kādu partiju jūs balsotu, jūs būsiet pēc vēlēšanām vīlušies!" Izskatās, ka šogad tas būs jāpamaina uz "Lai par ko jūs domātu balsot, jūs būsiet vīlušies!" Jo Jaunā Konservatīvā partija (ak, šis vārdu savienojums, kā ar naglu pa tāfeli) pamanījās izgāzties jau pirms vēlēšanām. Tik trulu pasākumu kā Juraša runa neatceros kopš Jāņa Ādamsona laikiem, kurš solīja atma skot visus deputātus - pedofilus un ... cik jūs deputātus - pedofilus zināt? Bet toreiz bija vismaz kaut kāda izmeklēšana, skandāls, vēl kaut kas, bet šoreiz - pavicināja papīru publikā un tā vietā, lai nopietni turpinātu, atgremo kaut kādus murgus par to, ka Raivis Dzintars jau atzinies! Nopietni?! Par to, kāpēc tas tā notika, laikam jāvaino Gobzemu no KPV. Pieļauju, ka šo informāciju JKP plānoja pieturēt līdz laikam, kad varēs izšaut un NA pat īsti laika nepaliks atbildēt, bet Gobzems nosolījās, ka tūlīt to maksātnespējas administrator

Šoreiz esmu skarbs izteicienos, bet patiesība paliek patiesība. Un šoreiz patiesība par īpaši savādo apvienību «Attīstība/PAR» un par latviešiem, kas par to ir sajūsmā. Interesanti, ka šai apvienībā dominē vārds «nodevība» un laikam jau tas ir tas iemesls, kāpēc daudzi ir tādā kaifā – skumjais čekistu laika mantojums. Ja kādu izbrīnīja, ka «PAR» apvienojās ar «Attīstību», tad mani tas neizbrīnīja. Varu atgādināt, ko par šo partiju rakstīju pāris mēnešus atpakaļ: «... praktiski arī visu citu Latvijas partiju valdes pārstāvju kopija.» https://www.facebook.com/sovokalatvietis/posts/814903412045641 Un tāpēc apvienoties ar partiju, kuras politikai ir diezgan lielas atšķīrības, nav problēmu. Vārdu sakot - «PAR» ideju nodevība bija pilnīgi normāls solis. Ejam tālāk – par «PAR» ģeniālajiem politiķiem. Es te savulaik uzcepu vienu tekstiņu par to, ka patiesībā mēs Saeimā un ne tikai Saeimā ievēlam diezgan ar loģiku un saprātu apbižotus cilvēkus. https://www.facebook.com/sovokalatvietis/p