Par reālo politiku

Sorry for my English, it's never be my strongest side. But I think, that this idea must read all, who can. Both – historically and today, Russia more than once has drawn stalemate Western European politicians. Unfortunately, assessing the structure of countries, it appears, that this situation occurred not because the Russian side would be very smart, but because the West this country were evaluated on their own criteria without regard to the actual situation. Admittedly, this is another terrific example of how the concepts of faith has paid millions of lives and become the cause of many of the wrong political decisions. To better understand the following my Opinion, I start from afar. I assume that many has asked the question - why one country manages development, while another - not. Reading the various fantasy novels, I was stunned, when I learned, how much inventor and genius of people have been in Russia and China, who have worked for the same, which was la

Gan vēsturiski, gan mūsdienās Krievija ne vienu reizi vien ir nolikusi strupceļā Rietumeiropas valstu politiķus. Diemžēl, novērtējot valstiskuma struktūru valstīs, jāsecina, ka šāda situācija radusies ne tāpēc, ka Krievijas puse būtu ļoti gudra, bet gan tāpēc, ka Rietumeiropa šo valsti vērtēja pēc saviem kritērijiem, neņemot vērā reālo situāciju. Jāatzīst, ka tas ir vēl viens drausmīgs piemērs, kā ticība jēdzieniem ir maksājusi miljoniem cilvēku dzīvību un kļuvusi par iemeslu daudziem nepareiziem politiskiem lēmumiem. Lai labāk saprastu šādus manus secinājumus, sākšu iztālēm. Pieļauju, ka ne viens vien ir uzdevis jautājumu – kāpēc vienā valstī attīstība izdodas, bet citā – ne. Lasot dažādus fantāziju romānus, biju izbrīnīts, kad uzzināju, cik daudz izgudrotāju un ģeniālu cilvēku bijis Krievijā un Ķīnā, kas strādājuši pie tā paša, ko vēlāk izdomāja Rietumeiropā, bet tehnoloģiskos risinājumus attīstīja tieši Eiropā un ASV. Mēģinot atrast šos kritērijus, kas uzrādītu, kur slēpjas at

Kopš publicēju ideju par tautas varas partiju, esmu piedalījies daudzās interneta diskusijās – gan saistītās ar manu ideju, gan tādās, kuru autori pretendē uz vienīgo un īsto patiesību, kas tikai viņiem zināma. Rezultāts – izskatās, ka man ir izveidojusies alerģija pret muldoņām. Sākumā tas izpaudās vienkārši – nepārtrauktā nejēdzīgā kritika mani kņudināja un vēdināja vaicāt – kas būtu jāmaina, kas jāpārdomā. Pamazām nonācu līdz tai alerģijas stadijai, kuras dēļ mani liela daļa interneta «viedo» ir bloķējuši – es atbildei uz «viedajām» atklāsmēm prasīju: «Ko darīt?» Lielāko daļu «tautas pārstāvju» mans jautājums apvainoja līdz sirds dziļumiem. Ne jau tāpēc, ka tas būtu slikts vai vēl kaut kāds, bet gan tāpēc, ka es, neizglītotās un dumjās tautas pārstāvis mēģināju panākt, lai «dieva vietnieks» uz zemes virsas, izredzētais, sāktu stāstīt kaut kādam prastam «bauram», ko tagad darīt. Mūsu, prasto bauru uzdevums, ir uzticēties viņiem, «tautas glābējiem», nevis sākt te tagad prasīt ko