Par reālo politiku

Pavisam drīz, 3. maijā Kaimiņš dibinās savu partiju. Diemžēl viss ir noticis, kā tas Latvijā ierasts – ir atnācis «mesija» un visi ir gatavi ap viņu pulcēties. Mesija šoreiz ir diezgan demokrātisks un tas var dot savu labumu. Izanalizēju internetā atrodamo partijas dokumentāciju un biedru viedokļus. Secinājumus saliku pa punktiem. Ir vairākas jomas, kas nedaudz pārklājas ar «Tautas varas partijas» modeļa nostādnēm un ir ļoti daudz tādu, kas saglabā iepriekšējo partiju veidolu. Katrā ziņā kopienas «Kam pieder valsts» (KPV) veidotā partija beidzot ir nevis kāda bagāta sponsora, bet gan reāli aktīvu personību veidota partija, ko nosaka arī tās veidošanas pamatīpatnības. Izdevies izbēgt no vairākām pilnīgi stulbām sponsorēto partiju lamatām. Mīnusi: 1. Ļoti savāds partijas pamatmērķis – aizstāvēt nodokļu maksātājus pret Latvijas valsti. Piedodiet, bet tam, kas šito rakstīja, īsti nav saprašanas par to, kas ir Latvijas valsts. 2. Darboties gatavi, uzņemoties likumā noteikto at

Mani senči bija labi ļaudis. Viņi rūpējās par savām ģimenēm un saimniecībām. Tomēr bija jomas, kur mēs strīdējāmies tā, ka otrā upes krastā varēja dzirdēt. Vectēvam bija savs viedoklis. «Ko tev tur universitātē mācīja? Govi slaukt mācīja? Nemācīja! Kam tad tās mācības vajag?» Tas bija tikai viedoklis, bet nu jau nelaiķim tēvam bieži vien darba stils. Ja minerālmēslus bietēm kaisīja no spaiņa ar rokām, nepārtraukti liecoties, jau gadiem, tad tā tam būs būt. Un tās bija ilgas vārdu kaujas, līdz panācu, ka var kaisīt ar lejkannas palīdzību, mazāk liecoties un taupot rokas. Tāpat nebija vērts runāt par mājas siltināšanu. Par akmeņogļu aizstāšanu ar skaidu briketēm. «Tur taču nekādu ogļu nav. Kā var kurināt?» Šāds viedoklis ir ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem un to var regulāri sastapt arī – iedomājieties, kur – interneta komentāros. Apmēram tā: «Ja mūsu senčiem 12. gadsimtā tā bija labi, tad mums tagad arī būs labi.» Diemžēl vēsture regulāri pierāda, ka, aizņemoties tehnoloģijas

Valdību neintersē, vai tauta ir vīlusies vai ko vēlas. Viņi jūs nedzird ne tāpēc, ka jūs nemākat runāt vai vēl ko. Ja aiz jums nav partijas, nav politiska spēka – jūs visi esat klusi vai skaļi runājošas, bet nulles. Man regulāri pārmet, ka es nākotnes risinājumu saredzu jaunā partijā. Vispār jau uzreiz ir divas kļūdas – es nākotnes risinājumu saredzu jauna veida partiju modelī un tam nav nekāda sakara ar esošajām partijām. Man saka – nesauc to par «partiju». Es nevaru piekrist nesaukt politisku organizācija par partiju. Aicināt radīt politisko sistēmu, kas ir par atklātību, patiesību un sākt to ar meliem? Jo definīcija taču ir : «Partija ir politiska organizācija, kuru izveidojuši kādas valsts pilsoņi, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību parlamentā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveid

Saistībā ar to, ka laikraksts «Bauskas Dzīve» beidzot ir uzsācis cīņu pret negodīgu konkurenci no pašvaldības laikraksta puses, internetā ir ļoti daudz spekulāciju par tēmu – kādām jābūt pašvaldības avīzēm un tamlīdzīgi. Patiesībā visas šīs diskusijas nosedz galveno problēmu – ka pašvaldību vadītāji mērķtiecīgi cenšas iznīdēt privātos medijus un kāpēc viņi to dara. Lai saprastu, kāpēc pašvaldību vadītājiem nepatīk privātie laikraksti, paņemsim vienkāršu situāciju – nesen Bauskas novada apspriesto pētījumu par «Bauskas novada izglītības iestāžu attīstību un optimizāciju». Ko par šo pasākumu raksta Bauskas novada pašvaldības portāls? «Pētnieks prezentē priekšlikumus Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam. Līguma ietvaros SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” veikusi – Bauskas novada deklarēto iedzīvotāju dzīvesvietas adrešu, vecuma un izglītības iestāžu piepildījuma (skolas un pirmsskolas vecuma bērniem) datu apstrādi un attēlošanu uz WEB interaktīvā