Par reālo politiku

Pašam zināmā mērā ir sajūta, ka šis raksts ir ne viena vien iepriekšējā teksta atkārtošanās. Tomēr solītam makā jākrīt un te būs manas pārdomas par Sandras Veinbergas rakstu «Konfektes ar siļķi jeb karš pret žurnālistiem». Paskatoties, ka autore ir komunikācijas zinātnes eksperte un profesore, diskusija latviešu tautas acīs ir diezgan nolemta, bet tāpēc jau klusēt neiešu. Pacīnīsimies par tiem ideāliem, par kuriem tā kā iestājās arī raksta autore. Piedodiet, gabals sanācis garš, īslasītājiem noteikti būs garlaicīgs. Vispirms divas lietas – jā, tā ir pilnīga taisnība, ka brīva un pietiekami agresīva prese ir demokrātijas ļoti nopietna sastāvdaļa. Tas, kurš iestājas pret brīvu presi, ir cilvēks, kuram nepatīk demokrātija. Spilgtākais piemērs ir PSRS. Iedomājieties, ja visur atklāti rakstītu par nošaušanām, golodomoru, genocīdu, Gulagu un visu pārējo – tiešām šis režīms tik ilgi dzīvotu un jūs pats vēlētos palikt valstī, kur tas viss notiek? Otra lieta – Donalda Trampa agresija pr

Šoreiz klasiskais piemērs, kāpēc vajag jauna tipa partiju. Ziniet, to klasisko pārliecību, ka nāks mesija un visus izglābs. Izrādās, es šo ideju neesmu izdomājis un vesela kaudze vēlētāji meklē šo mesiju un ir ļoti vīlušies, ja viņš, izrādās, kaut kā neatbilst. Interesanti, ka uz katrām vēlēšanām meklē jaunu mesiju, bet tā jau laikam ir mūsu pašu īpatnība. Nesaku, ka neesmu rakstījis par vēlētāju naivumu, bet nu  pietiek.com publicētā sarakste sašāva riktīgi. Jautājums bija par to - vai dažādi par Kaimiņu sarakstītie brīnumi vienā grāmatā ir taisnība. Jeb pareizāk - pārliecība, ka tā nav taisnība un Kaimiņam būtu jāsūdzas. Tādas pērles: - Bet mani baigi pārsteidza tas, ka rakstīts par Kaimiņu. Kaut kā baigi nesmuki tur par viņu rakstīts. - Kāpēc vēl neesat vērsies KNAB par šo korumpēto sacerējumu? - Vai jums ir zināmas tās šausmas, kas par mūsu Artusu sarakstītas - Šajā grāmatā ir nomelnots ne tikai Atruss Kaimiņš, bet arī es kā vēlētājs un kā KPV.LV atbalstītājs. - mēģiniet kā

Šodien gandrīz vai raudāt gribas. Ziniet, divām partijām priekšvēlēšanu programmā ir ideja palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Kurām - apskatieties paši. Protams, ka viņiem nav nekādas idejas, kā šo nodokļu samazinājumu kompensēt. Kad šo pārmetu vienas partijas  facebook.com ierakstā, man atbildēja, ka neko nesaprotu. Ka pieaugs ienākumi, kas to visu kompensēs, jo pieaugs patēriņš utt.  Tiem, kas nezina - ienākumu nodoklis ir pašvaldības budžeta pamatā. Ja neņem vēr ā valsts transfērmaksājumus izglītībai un vēl dažām jomām, tie ir ap 90 procentiem pašvaldības budžeta ienākumu. Rīgai šāda ideja varbūt nebūtu ļoti sāpīga, bet novados tas samazinātu šo nodokļu ienākumus uz pusi. Man pat grūti iedomāties, kā tas varētu izskatīties - nekādu skolu un ielu remontdarbu, samazināti pabalsti. Savas algas jau neviens negriezīs. Skumjākais - šo ideju autori pat nav sapratuši, ko ierosina, jo viņiem nav saprašanas par to, kā dalās nodokļi Latvijā, kam un kas aiziet. Šie cilvēki, spriežot

Vispār šo rakstu savu mūžu nerakstītu, bet tas vēlētāju naivums – izrādās, Progresīvie esot vienīgie, kas neienīst visus apkārt un izplata vispārēju mīlu. Var jau būt, var jau būt ... Lai arī Progresīvajiem ir viens no lielākajiem politikas plusiem Latvijā – demokrātijai vistuvākā partijas struktūra (tā nav demokrātiska, bet starp Latvijas partijām tai vismaz ir dažas demokrātijas pazīmes), tai pat laikā solījumi bieži vien ir ļoti dīvaini. Skaidrojumi tādiem ir tikai divi – vai nu pamuļķi, jeb nemīl tos, par kuriem sola rūpēties. Paši Progresīvie kategoriski noraida, ka būtu pamuļķi, tad nu jānotic, ka savs naids ir, un laikam ne mazākais. Spilgtākā naida izpausme bija pirmo numuru izvēle vēlēšanu apgabalos: « izmantots dzimumu paritātes princips». Ziniet, kas ir paritāte? Vienlīdzība. Un šīs vienlīdzības rezultāts dzimumu jomā izpaužas kā piecas sievietes un neviens vīrietis. Vārdu sakot - «Progresīvie» atklāti un prasti ņirgājoties jums melo acīs skatoties, vienkārši sagrozot jēd