Par reālo politiku

Reizēm pilnīgi pirksti niez uzrakstīt vienkārši kaut ko. Šoreiz – par to, kas īpašs bija aizvadītajā gadā manā skatījumā. Katram no mums viņš atšķiras no citiem un šoreiz – par manējo. Vispirms – par gada lielāko pārsteigumu, kas, manuprāt, ir Kristaps Porziņģis. Jā, man patīk basketbols, man patīk, kā viņš spēlē, bet es neesmu viņa fans. Pārsteigums šoreiz ir divējāds – man prieks par puisi, par viņa veiksmi un kauns par latviešiem. Kad vasarā internetā atradās intervija ar Porziņģi, kurš viņš pateica, kas ir Latvija un kā to redz tie, kas atrodas ārzemēs, visi, kam nebija slinkums, viņu lamāja. Esot jāciena latviešu valoda un valsts, no kuras nācis. Nu, ja viņš būtu savulaik palicis Latvijā, stipri šaubos, vai NBA viņš rādītu to sniegumu, ko tagad. Un tad, kad puisis aizvadīja pāris nedēļas NBA, tad uzreiz sākās lielais fanātisms un kaut kā neesmu manījis, ka tie paši bari mēģinātu atcerēties, ko teikuši par viņa interviju. Ja nopietni, no visiem sportistiem, ko pazīstu, viņš ir

Idejas par tautas varas veida partijas izveidi pamatā ir vairāki stūrakmeņi. Tie ir sadarbība, atbildība un atklātība. Pats galvenais šajā sarakstā ir atklātība, jo tas ir noteicošais, lai pastāvētu godīgums un atbildība. Atklāta balsošana par visiem partijas lēmumiem ir TVP pamatā neatkarīgi no tā, kādu politisko virzienu partija pārstāv un ko biedri vēlas. Ja nav atklātas balsošanas, tad partija uzreiz pārvēršas par mūsu ikdienišķo Latvijas partiju. Jo pazūd uzreiz gan sadarbība, gan atbildība. Kāpēc tā, paskaidrošu ar piemēru. Vislabākais piemērs tam, ko nozīmē aizklātas vēlēšanas, ir Latvijas prezidenta vēlēšanas. 100 galvas, kas jau pirms tam skaļi pasludinājušas, par ko balsos un te pēkšņi nobalso galīgi savādiem cipariem, ka nenobrīnīties. Nopirkt šajā situācijā anonīmo ir vienkāršāk par vienkārši. Kur šajā situācijā ir atbildība un sadarbība? Pilnīgi nereāli jēdzieni šādos grupējumos. Sadarbība ir tieši saistīta ar atklātību. Pieņemsim, ka esat izveidojuši TVP pilsēta

Gandrīz visi, kas lasījuši par manu demokrātiskās jeb tautas varas partijas ideju, palasa, paskatās, varbūt pasmaida un nodomā: «Man to nevajag!» Diemžēl vairāk nekā puse no jums kļūdās – tautas varas partija (TVP) jūsu ikdienišķo dzīvi pavērstu pavisam citā noderīgā gultnē. Jo tā dotu iespēju jūsu pašreizējām interneta diskusijām un pārdomām reāli iespaidot situāciju valstī. Tā nu gadījies, ka internets mūsdienās ir kļuvis par lielu emociju un domu izgāztuvi, kur lietderības koeficients ir … nu, 0,00001%? Un tā tas ir ne tik daudz tāpēc, ka internets ir slikts, cik tāpēc, ka viņa piedāvātās iespējas varas iestādes nu ļoti lēni cenšas īstenot. Piemēram, manabalss.lv ļoti labi demonstrē, ka ir vienkāršas iespējas nodot savu balsi par kādu no piedāvājumiem un šādā veidā iespaidot varas sistēmu. Tomēr portālam ir tikai ieteicoša loma. Savukārt, ja esat mēģinājis portālā «latvija.lv» nobalsot par Saeimas atlaišanu, tad apmēram apzināties, kā šo procesu veido mūsu valsts un kādas ir jūs

Sorry for my English, it's never be my strongest side. But I think, that this idea must read all, who can. Both – historically and today, Russia more than once has drawn stalemate Western European politicians. Unfortunately, assessing the structure of countries, it appears, that this situation occurred not because the Russian side would be very smart, but because the West this country were evaluated on their own criteria without regard to the actual situation. Admittedly, this is another terrific example of how the concepts of faith has paid millions of lives and become the cause of many of the wrong political decisions. To better understand the following my Opinion, I start from afar. I assume that many has asked the question - why one country manages development, while another - not. Reading the various fantasy novels, I was stunned, when I learned, how much inventor and genius of people have been in Russia and China, who have worked for the same, which was la

Gan vēsturiski, gan mūsdienās Krievija ne vienu reizi vien ir nolikusi strupceļā Rietumeiropas valstu politiķus. Diemžēl, novērtējot valstiskuma struktūru valstīs, jāsecina, ka šāda situācija radusies ne tāpēc, ka Krievijas puse būtu ļoti gudra, bet gan tāpēc, ka Rietumeiropa šo valsti vērtēja pēc saviem kritērijiem, neņemot vērā reālo situāciju. Jāatzīst, ka tas ir vēl viens drausmīgs piemērs, kā ticība jēdzieniem ir maksājusi miljoniem cilvēku dzīvību un kļuvusi par iemeslu daudziem nepareiziem politiskiem lēmumiem. Lai labāk saprastu šādus manus secinājumus, sākšu iztālēm. Pieļauju, ka ne viens vien ir uzdevis jautājumu – kāpēc vienā valstī attīstība izdodas, bet citā – ne. Lasot dažādus fantāziju romānus, biju izbrīnīts, kad uzzināju, cik daudz izgudrotāju un ģeniālu cilvēku bijis Krievijā un Ķīnā, kas strādājuši pie tā paša, ko vēlāk izdomāja Rietumeiropā, bet tehnoloģiskos risinājumus attīstīja tieši Eiropā un ASV. Mēģinot atrast šos kritērijus, kas uzrādītu, kur slēpjas at

Kopš publicēju ideju par tautas varas partiju, esmu piedalījies daudzās interneta diskusijās – gan saistītās ar manu ideju, gan tādās, kuru autori pretendē uz vienīgo un īsto patiesību, kas tikai viņiem zināma. Rezultāts – izskatās, ka man ir izveidojusies alerģija pret muldoņām. Sākumā tas izpaudās vienkārši – nepārtrauktā nejēdzīgā kritika mani kņudināja un vēdināja vaicāt – kas būtu jāmaina, kas jāpārdomā. Pamazām nonācu līdz tai alerģijas stadijai, kuras dēļ mani liela daļa interneta «viedo» ir bloķējuši – es atbildei uz «viedajām» atklāsmēm prasīju: «Ko darīt?» Lielāko daļu «tautas pārstāvju» mans jautājums apvainoja līdz sirds dziļumiem. Ne jau tāpēc, ka tas būtu slikts vai vēl kaut kāds, bet gan tāpēc, ka es, neizglītotās un dumjās tautas pārstāvis mēģināju panākt, lai «dieva vietnieks» uz zemes virsas, izredzētais, sāktu stāstīt kaut kādam prastam «bauram», ko tagad darīt. Mūsu, prasto bauru uzdevums, ir uzticēties viņiem, «tautas glābējiem», nevis sākt te tagad prasīt ko

Kad savulaik uzstāju, ka nepieciešams domāt reālos jēdzienos, nevis propagandas idejās, lai varētu mainīt kaut ko no mūsu dzīves, es to domāju pilnīgi nopietni. Gandrīz visi, kas nesaprot ideju par demokrātisku partiju, nesaprot nevis tāpēc, ka tā būtu slikta, bet gan tāpēc, ka mēģina šo ideju piemērot tai jēdzienu uztverei, kādu to mēģina uzspiest propaganda. Protams, ka iznāk pilnīgs sviests un tāpēc arī neizpratne un negatīva reakcija. Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēku domāšanu kropļo ne tikai politiskajos, bet arī dzīves jēdzienos. Visbiežāk sastopamais – tev ir jāiet mācīties, lai nākotnē varētu saņemt daudz naudas. Lai arī cik bieži cilvēki ir pieredzējuši, ka šīs idejas rezultāts ir pilnīgas blēņas, tomēr tam tic. Patiesība ir tāda, ka tev jādara labi tas, ko tu dari, lai saņemtu vairāk naudas un tu varēsi darīt darbu labāk, ja būsi attiecīgi izglītots. Tā ir izglītības nozīme – lai tev pašam būtu prieks par paša paveikto. Tomēr augstskolu bizness nav ieinteresēts

Mediji ziņo, ka vadošo Eiropas Savienības valstu vadības ar lielu pozitīvismu uztvērušas Minskas otrās miera sarunas. Tie pārējie neskaitās – jo viņi nesaprot svarīgās miera idejas. Izlasot informāciju par jauno miera līgumu, neredzu ne kripatiņas pozitīvisma. Minska 2.0 versija no Minska 1.0 versijas praksē neatšķiras gandrīz ne ar ko. Tas nozīmē, ka reālais ieguvums mainījies nav. Cilvēcīgā valodā runājot – neoficiālā karadarbība starp Krieviju un Ukrainu turpināsies, kaut vai tāpēc, ka oficiāli tā nav nosaukta un definēta. No šī līguma neiegūst ne Krievija, ne Ukraina un tāpēc vien komentētāji šajās abās valstīs uzskata vienošanos pat par nodevību. Kas ir ieguvējs? Lai cik savādi nebūtu, šajā politiskajā spēlē, visdrīzāk, par uzvarētājiem sevi uzskata Olands un #frauribbentrop jeb Vācijas kanclere. Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Krievija neievēro nekādā veida Minska 1.0 versiju, Francijas un Vācijas vadītājiem aizvien grūtāk bija iestāstīt saviem vēlētājiem – kāpēc viņ

Nezinu, vai to saukt par slinkumu vai vēlmi darboties efektīvi, bet galvenais, kas mani saistīja paša radītajā idejā par Tautas varas jeb demokrātisku partiju, ir tas, ka šādā veidojumā ļoti ātri var gūt skaidrību – vai tavas idejas atbalstīs vai neatbalstīs. Un, ja atbalstīs, arī skaidrību par to, kā to izdarīs un kad izdarīs. Turklāt nopietnus jautājumus var lemt ļoti ātri, nevis gaidot, kad sasauks kongresus, noskaidros, ko vēlas oligarhi utt. Pats galvenais - ja partija pārstāv tavu domas, tad nav obligāti jābūt tās valdē, jābūt par deputātu, jo ir iespēja ar savu balsi jebkurā brīdī palīdzēt izlemt un īstenot reālu biedru varu partijā. Nodarbojies ar biznesu, sēdi mājās, audzini bērnu, esi pensionārs un reizē spēj ietekmēt savas partijas īstenoto politiku. Esmu saņēmis pārmetumus, ka es patiesībā savā dzīvē neko nedaru un tikai aicinu darīt. Tā nav. 2004. gadā politisko dzīvi sāku ar aktīvām diskusijām internetā, kuras publicēja arī portāls delfi.lv, mēģinot piesaistīt uzman

Šajā gadu mijā sajutos divkosīgs. It kā morāli pareizs, bet sajūtas vienalga – ne pārāk. Vienkārši, vēlot «laimīgu», «labāku» utt. Jauno gadu, apzinājos, ka tā nebūs. Un ir vairāki iemesli, kāpēc latvieši neko labāku nedabūs. Par pirmo iemeslu gribējās uzrakstīt kaut ko, bet izrādījās, ka Lato jau ļoti precīzi pateicis, kāpēc latviešiem nekas nebūs - http://www.delfi.lv/news/comment/comment/lato-lapsa-nebaidieties.d?id=45401868 . Es to pateiktu citādi, bet būtībā doma pausta precīzi un nav ko piebilst. Vienīgā ķibele – lai arī Lato to pateica, viņš tomēr nepateica – ko darīt. Šajā jomā esmu ļoti vīlies par Latvijas iedzīvotājiem – pēc tā uzmetiena, ko sauc par «2014. gada Saeimas vēlēšanām» un 2015. gada budžeta, latvieši nespēja izdomāt neko tādu, kas palīdzētu cīnīties par labāku dzīvi un ierobežot oligarhu pašreizējo patvaļu. Nedz jauna veida partijas, nedz protesta formas, nedz risinājumi – pilnīgi nekā. Vienīgais protests, ko gaidām – skolotāji kaut kad streikos. Kas