Par reālo politiku

Cilvēki ir ļoti dažādi. Cits sver 140 kilogramus un var pacelt 300 kilogramu svaru, bet cits ir tik mazs, ka var izlīst pa pavisam mazu lodziņu. Tomēr Latvijas izglītības sistēmā viņiem abiem labas atzīmes dēļ ir jāspēj noskriet kilometrs trīs minūtēs un 30 sekundēs.  Iemesls šādai sistēmai ir vienkāršs – Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrijas vadībai interesē tikai nauda. Un neinteresē, kā viņu mēģinājumi naudu iegūt atspēlēsies gan skolotājiem, gan skolēniem. Vairāk par šo var izrakstīt iepriekšējā ierakstā, ko publicēju.  Ja pirmais ieraksts bija vairāk veltīts skolotājiem, tad šis ir skolēniem. Un skolēnu galvenā problēma ir IZM darboņu vājās domātprasmes. Lai kā IZM darbotos, viņiem ir kaut kas jāizdara, lai pierādītu politiķiem un attiecīgi tautai, ka viņi kaut ko dara efektīvi un labi. Tāpēc viņi izdomā dažādus pastulbus rādītājus, kam ar efektīvu mācību procesu ir maz sakara, bet tie ir ļoti vienkārši, parasti uztverami un neizraisa lielus jautājumus. Piemēram, vidējā atzī

Šo rakstu raisīja kārtējā diskusija internetā. Šoreiz par skolām – cilvēkam no malas bija ļoti grūti saprast esošo vai bijušo pedagogu tekstus par skolām. Jo viss taču ir skaidrs – jo lielāka skola un klases, jo labāka izglītība, sliktie bērni traucē mācīties labajiem un tamlīdzīgi.  Iemesls tam, kāpēc Latvijā ir tik izkropļots viedoklis par izglītību, saucas vienkārši – Izglītības un Zinātnes ministrija – IZM. Atšķirībā no visiem saviem iepriekšējiem ierakstiem, šoreiz es neskopošos ar sliktiem vārdiem, jo nekādas citas emocijas šie zemiskie cilvēki man neizsauc. Un ar savu stāstu pamatošu, kāpēc tas tā ir.  Ieraksts internetā bija apmēram tāds: «Skolotājiem nevajadzētu sūdzēties par zemām algām un lielām slodzēm, jo paši izvēlējušies strādāt skolā? Ok, var arī tā. Pēc gadiem 5 skolā būs palikuši paši sīkstākie un tie, kurus nekur citur neņem. Ja tas ir mērķis - skola ar sīkstākajiem un vājākajiem skolotājiem – aidā!» Protams, ka tautas balss uzreiz iebilda: «Ne jau alga, bet darbs gr