Par reālo politiku

Tā sanāca, ka vienu brīdi biju apslimis - kad gandrīz neko nevari darīt, bet kaut ko darīt gribas, tad rodas vēlme apkopot lielāko daļu no tēmas par tautas partiju vienā dokumentā. Ātri tas nenāca. Cik kvalitatīvi - arī grūti spriest, bet gala dokuments ar visiem paskaidrojumiem un papildus informāciju iznāca uz 40 lapām. Ātrajiem lasītājiem laikam nebūs interesanti, pārējie varbūt atradīs, ka bija vērts izlasīt. Fails atrodas šeit. Ja problēmas ar paņemšanu - dodiet ziņu. https://failiem.lv/u/6jndbf4q Un īsi turpinājumā - kas ir TVK partijas veida pamatā. :) Tautas varas kopienas (TVK) modelis.  Šādai partijai ir četras galvenās pazīmes, kas to atšķir no pašreiz populārajām oligarhu partijām. Galvenās pazīmes: - Pilnīga lēmumu atklātība. Katrs var pārbaudīt, kas ko ir ierosinājis un par ko ir balsojis. - Ikviens partijas biedrs var ierosināt lēmumu pieņemšanu un internetā par ierosinājumiem var balsot visi partijas biedri. - Valdes funkcijas ir organizatoriskas, ne

Šoreiz ielikšu saiti uz rakstu. Lai cik savādi tas neizskatītos, tās idejas, kuras paudu pirms diviem gadiem, tagad sāk aiziet arī citiem. Par to šoreiz šajā rakstā diena.lv. Daži citāti:  "Pirmie metri sāncensībai uz vasarā gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām informētam skatienam rādās kā falšas skriešanās sacensības, kurās pie varas esošie tēlo, ka sarauj, viņu konkurenti tēlo, ka cenšas tos apsteigt, savukārt sponsori, izlaidušies dīvānā, ēd popkornu, jo viņiem būs  labi gan pie viena, gan otra iznākuma." Klasiskais stāsts, ko beidzot atklāj arī cits autors - neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem nekas nemainīsies. Jo "jaunās" partijas jau pārstāv tos pašus sponsorus. Par to liecina vēl viens raksta citāts: "Šoreiz vairāk par Latvijas attīstībai, kuras korporatīvās attiecības ar Amerika–Ušakova tandēmu šo gaidāmo startu padara par lielu teātri. Latvijas attīstībai politiķu darbība ir finansēta arī no to uzņēmēju ziedojumiem, kuriem Amerika–Ušakova varas

Ja vēl kādam liekas, ka Latvijā noteikti var kaut ko mainīt tuvākajā laikā uz labo pusi, tad jāatzīmē, ka laika šiem cilvēkiem nav palicis daudz – mazāk kā gadu. 2018. gada 6. oktobrī notiks Latvijas 13. Saeimas vēlēšanas. Un vēlēšanās varēs piedalīties tikai tās partijas, kas ir dibinātas gadu iepriekš. Ja kāds domā, ka varēs fiksi nodibināt partiju 5. oktobrī – tā tas parasti nenotiek. Biedrības dibināšana, biedru sapulces, partijas programma, kongress – ja procesu izdosies palaist februārī, varbūt uz septembri arī izdosies paspēt. Ja tāda vēlēšanās ir. Attiecīgi pašlaik visas tās gaidības: «Nu nākamajās vēlēšanās mēs tiem deputātiem parādīsim!», ir vienkārši smieklīgas. Ja kāds šaubās, lai atceras Lilitas partijas pieredzi un droši var iestāties Zatlera truša sektā – tas būs tikpat efektīvi, kā cerēt pašreizējā situācijā ko mainīt nākamās Saeimas vēlēšanās. Pamēģināsim nu atcerēties, ko mums atnesa iepriekšējo Saeimu deputāti? 9. Saeima mums sagādāja «Parex» glābšanu. Nav j

Eiropas nākotnes risinājums patiesībā labi aprakstīts jau pirms gadiem 20 – Semjuels Hantingtons. «Civilizāciju sadursme». Neticās, ka Eiropas parlamentā to nav lasījuši, tikai izskatās, ka katrs sapratis pēc savas izvirtības pakāpes. «Rietumu izdzīvošana ir atkarīga no tā, vai amerikāņi atkal apstiprinās savu rietumu identitāti un vai paši Rietumeiropas iedzīvotāji spēs pieņemt savu civilizāciju kā unikālu, nevis universālu, kā arī vai tie spēs apvienoties lai saglabātu civilizāciju pret izaicinājumiem, ko sagādā ne-rietumu sabiedrības. Izbēgt no globāla civilizāciju kara iespējams tikai tad, ja pasaules līderi pieņemt globālās politikas daudzcivilizāciju raksturu un sāks sadarboties tā atbalstīšanai.» Eiropas politiķi šajā pamācībā jēdzienu «civilizācija» ir sajaukuši ar jēdzienu «tauta» un tas attiecīgi rada savas sekas gan Eiropas valstu iekšpolitikā, gan arī kopējā ārpolitikā. Ārpolitikā tas izpaužas kā Āzijas valstu «demokratizācija». Izskatās, ka Donalds Tramps varētu šo s

Apkopojam balsošanas rezultātus. Nobalsoja 11 cilvēki. Teorētiski, ja tā būtu partija, tad tās deputātiem būtu jācenšas īstenot tie lēmumi, par kuriem nobalsoja vismaz seši balsotāji. Šajā gadījumā tie būtu: - Bezmaksas augstākā izglītība latviešu valodā, - PVN samazināšana pārtikai līdz 15 procentiem, - Deputātiem ciets ienākumu apjoms (šo gan diez vai varētu uzreiz virzīt solījumos – šeit būtu daudz kas jāprecizē), - Atņemt partijām valsts finansējumu. Juridiskas personas nedrīkst ziedot, - Noteikta akcīzes nodokļu daļa aiziet ceļiem un veselībai (arī vēlreiz būtu jāprecizē, cik tieši un vēlreiz jābalso), - Cik procentus vēlētāju balsu saņem partijas, tik deputāti sēž Saeimā, - Iedzīvotāji var balsot internetā par likumiem un referendumiem, kā arī vēlēt. Atbalstu nesaņēma šādi ierosinājumi: - Par nodokļu izmaiņām jāinformē četrus gadus iepriekš, - Ieviest vienpartijas sistēmu Latvijā, - Nodokļu slogs uzņēmumam nedrīkst pārsniegt 19 procentus, ieskaitot node

Tik liels negatīvisma vilnis, kāds pēdējā laikā ir manā dzīvē un gāžas pār Latviju, laikam neatkarības gados vēl nav bijis. Jo pat bankas «Baltijas» laikā un pie lielās krīzes likās, ka visu pārdzīvosim un viss būs labāk. Toties tagad atrast kaut ko labu ar katru dienu kļūst aizvien grūtāk. Iemesls patiesībā ir loģisks. Tūkstošiem latviešu sevi izliek bļaušanā, tukšā komentēšanā, nevarīgā protestēšanā un tamlīdzīgi, kas būtībā nemaz netraucē deputātiem ņirgāties par savu tautu. Negatīvismu pat ne tik daudz rada deputātu radītā ņirgāšanās sistēma, cik cilvēku vēlme nevis cīnīties par rezultātu un reālām izmaiņām, bet gan vienkārši maurot. Politiku veido tūkstoši. Ja jums ir simtiem tūkstoši naudas, jūs varat mēģināt sākt veidot politiku. Ja jums tās nav, vienīgais veids, kā jūs kaut ko varat mainīt, ir nevis maurot, solīt kādu nosist, «atlaist Saeimu», kuras vietā tūlīt ievēlēs tādu pašu un veikt tamlīdzīgas darbības, bet gan apvienoties reālā partijā, kur šie cilvēki ir tūkstoši

Tātad - sācies otrs posms Tautas Varas partijas modeļa izmēģinājumam.Pirmo posmu aizvadīju sociālajos tīklos, jo šeit komentārus neesmu manījis. Ņemot vērā likumdošanas ierosinājumus, kurus interesenti pauda, Facebook.com Latvijas Agoras lapā ir izveidota aptauja, kur tagad katrs var nobalsot, paužot savu viedokli par šiem ierosinājumiem. Žēl vienīgi - ja tā būtu tiešām izveidota partija, tad par šiem ierosinājumiem varētu cīnīties vēlēšanās, bet pagaidām tas ir tikai izmēģinājums. Bildīti pieliku saistībā ar neseno piketu pie Saeimas, kur pat Poikāns bļāva, ka nu tik būs. Smieklīgi jau no malas bija skatīties, bet tas tikai vēl vairāk pārliecināja, ka šie "jaunie līderi" tie paši oligarhu pārstāvji vien ir. Aizgāja, izrunājās, paplātījās, uztaisīja sev popularitāti un arī viss. Ne viņi paši ticēja, ka tur kaut kas mainīsies, ne deputāti ausi pakustināja. https://www.facebook.com/events/225527011213319/permalink/225539804545373/

... jeb kas ir republikānisms un kāpēc tas ir gandrīz tas pats, kas TVP? Tāda sajūta, ka mani ievadi tā arī nemainīsies. Un arī šoreiz. Kad publicēju TVP ideju, tad daudzi pārmeta, ka tas ir kaut kas nepārdomāts, jauns, kas nekad nestrādās. Krievijas portāls republica.ru, kas pašlaik ir viens no visspēcīgākajiem analītiskajiem pasaules apskatniekiem, publicējis rakstu «Republikāņi varētu mainīt Krievijas vēsturi». Tēma, diemžēl, ir naiva, bet raksts būtībā ir politikas filozofa, Sanktpēterburgas Eiropas Universitātes rektora Oļega Harhordina pārdomas. Kas vēlēsies, izlasīs oriģinālvalodā, bet tikmēr publicēšu dažus citātus tulkojumā. Neliekas pazīstami? «Svarīgi, lai būtu mazāk vai vairāk vienādas iespējas ikvienam nokļūt varas pozīcijās, kas garantē normu ieviešanu dzīvē. Tas arī ir tas, ko pēc klasiskās tradīcijas uzskata par politisko brīvību. Ja tu netieši piedalīties lēmumu normu pieņemšanā, pēc kurām pēc tam regulē tavu dzīvi un tev ir vienādas iespējas ar pārējiem nokļ

Pašreizējo ekonomisko situāciju eksperti regulāri vērtē kā kaut ko nebijušu, oriģinālu, ko nevar prognozēt utt. Patiesībā kaut kas līdzīgs ir noticis jau tūkstoš gadu atpakaļ un pagātne liecina, ka, atkārtojot to pašu ceļu, labāk nepaliks. Pirms tūkstoš gadiem Eiropā sāka parādīties patiesa stabilitāte un kārtība. Valstis sāka ieņemt to mūsdienīgo formu, uzlabojās tirdzniecība, parādījās likumi. Tomēr ap to pašu laiku viss sāka iet arī uz ne tik pozitīvo pusi, kas visspilgtāk izpaudās 14. gadsimtā, kad Eiropa piedzīvoja ļoti smagus laikus. Iemesls, patiesībā, bija diezgan banāls – valdošo dinastiju apetītes pieaugums, kas nodokļos noslauca iedzīvotāju naudu un izraisīja arī smagas ekonomikas problēmas. Protams, ka ikviens uzreiz teiks: «Mūsdienās nekādu dižciltīgo un monarhiju pie mums nav!» Ja skatāmies uz to visu pēc nosaukumiem – protams nav. Ja vērtējam pēc būtības – mazo kņazu un viņiem līdzīgo ir veselām čupām. Un tam visam pāri aizvien vairāk pieaug lielo monarhu – banku ī

Atceros, kā savulaik Krimas zaļos cilvēciņus sauca par kaut ko jaunu – militārais hibrīdkarš. Ukraina esot nogulējusi, neesot pamanījusi utt. Te vietā teiciens – redzot cita acī skabargu, savā baļķi nepamana. Eiropu jau gadiem ilgi pārņem islama invāzijas pārstāvji, bet politiķi stulbi smaida un atver vēl plašāk vārtus. Uzreiz atkārtošos - nespēja reāli izvērtēt valodu un jēdzienus, kurus lietojam, atstāj uz sabiedrību ļoti smagas sekas. Tipiskākais piemērs ir tas, kas pašlaik notiek Eiropā un var novest pat pie šī veida rietumu civilizācijas bojāejas. Jautājums patiesībā jau divus gadus ir vienkāršs – ir jānošķir islama invāzijas pārstāvji no bēgļiem. Pēdējos jāintegrē sabiedrībā, pārējos – atpakaļ. Viņu problēmas nav mūsu problēmas. Tā vietā Rietumeiropas valstu līderi uztaisīja stulbu ģīmi un nosauca visus par bēgļiem. Protams, ka tas notika ar mērķi uztaisīt kārtējo jēdzienu putru un tāpēc vēl vairāk žēl, ka sabiedrība to pieņēma. Atšķirt bēgli no islama invāzista patiesī

Līdz šim neesmu pārpublicējis citus materiālus, jo lielākoties tie atgremo to pašu, ko pārējie, tikai nedaudz citās skaņās un tāpēc tos sauc par "novatoriskiem". Tomēr šoreiz ir tiešām kaut kas labs un, kas man īpaši patīk, autors nospļaujas uz uzspiestajiem jēdzieniem, ja vajag, izdomā kaut ko jaunu, pat ja tas nav latviski. Katrā ziņā - vismaz vārdu "liberālisms" viņš lieto pareizi.  :) Diezgan pagarš komentārs no resursa  www.panzrkampf.org  tak ir to vērts: ''1. LR vairāk kā 61% visu Latvijas iedzīvotāju ienākumus nodrošina publiskais sektors ( pārvalde, pensijas, valsts&pašvaldību 100% vai daļēji piederošie uzņēmumi ( to starpā tranzītnieki, ostas, energouzņēmumi utt...), neskaitot bankas, kas apkalpo arī nelielu skaitu privātos un pamatā publiskās naudas saņēmējus, un lielie ārzemju uzņēmumi , kuriem ir dīls ar politisko pārvaldi( parasti ar vēstniecību palīdzību, saistībā ar LR dalību OECD,ES, NATO un citos klubiņos)). 2. Esošā politiskā sistēm

Kad savulaik publicēju pirmos rakstus par to, kādai jābūt Tautas varas partijai, man pārmeta, ka partija prasīs biedru naudu. Trīs eiro mēnesī esot ļoti daudz. Manuprāt, dārga ir nevis biedru nauda normālā partijā, kur mērķus un darbību nenosaka oligarhi, bet gan nepiedalīšanās politiskajā dzīvē normālā partijā. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju šogad tā izmaksājusi jau apmēram desmit eiro mēnesī vairāk, nekā parasti. Ja neticiet, paskaitīsim. Jūsuprāt, ja pie varas Saeimā būtu partija, kurā darbību nosaka biedri, nevis mistiski sponsori no malas, vai kāds pieņemtu lēmumu trulai budžeta lāpīšanai noteikt PVN apsaimniekošanas maksai, kas palielināja iedzīvotāju izdevumus par pieciem līdz desmit eiro? Droši atsaucas komentāros tie, kas ir pārliecināti, ka viņiem ir vērts šos piecus eiro maksāt un ka tos izmantos lietderīgi un efektīvi. Tāpat – AS «Sadales tīkls» ieviestā fiksētā maksa par elektroenerģijas pieslēgumu un plānotie maksājumi par obligātā iepirkuma komponenti. V

Nesen atkal vienā sarunā pavīdēja pēdējā pusgadsimta sieviešu sāpīgākais stāsts – ka vīrieši vidēji vēl aizvien saņem lielāku algu, nekā sievietes. Cīnāmies par vienlīdzību, bet tā – kā nenāk, tā nenāk. Patiesībā ideja par sieviešu un vīriešu vienlīdzību ir gadsimta fikcija. Un nevajag te vainot mūsu senčus – pirmsākumos viss bija pareizi – notika cīņa par tiesību vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem. Kurā brīdī vārdiņš «tiesības» sāka aizvien biežāk pazust un aktuālāks palika «vienlīdzība», nepateikšu. Par to, kāpēc tas notika, es jau uzrakstīju šajā rakstā:  http://uldisvarnevichs.blogspot.com/2016/03/femin... . Šoreiz stāsts būs par sekām, kādas izraisa ticība šādai idejai. Problēmas pamats jau ir vienkāršs – lai biznesā sievietes būtu vienlīdzīgas ar vīriešiem, viņām ir jāpārstāj būt sievietēm. Lai saprastu, pievērsīsimies tam, kā pašreizējā sabiedrība diezgan nekaunīgi īsteno nevienlīdzīgu politiku pret sievietēm, atbalstot vīriešveidīgās personas. Jo patiesībā jau vislie

Jebkuras nozares pārstāvjus parasti iedalu divos līmeņos – tajos, kas par šo nozari zina vairāk vai mazāk un tos, kas dzīvo jeb eksistē šajā nozarē. Pirmais nozīmē parasti zināšanu iekalšanu un atsaukšanos uz autoritātēm, otrais – procesu izpratni un daļēju saplūšanu ar attiecīgo darbības vai domāšanas jomu. Uzreiz jāatzīmē, ka populārāki sabiedrībā parasti ir zinātāji. Jo viņi «zina» un to ir vienkāršāk pieņemt parastam cilvēkam no malas. Savukārt «eksistētāji» apzinās labāk savas jomas praktiskās puses un to faktu, ka matemātikā 2+2=4, bet dzīvē bieži vien tā nenotiek. Labākam priekšstatam varu piedāvāt vēstures «zinošos» un «eksistētājus». Piemēram, jūs vēlaties zināt – kas ir Krievijas prezidents? Zinātājam nav problēmu jūs informēt, ka viņu sauc Vladimirs Putins. Bet atradīsies vēsturnieki, kas sāks stomīties, runāt par savādām Krievijas valsts tradīcijām un to attīstību mūsdienās un tamlīdzīgām lietām un nevēlēsies pateikt it kā visiem zināmu lietu – kas īsti ir Krievijas

Vairākus gadus sekojot Bauskas novada domes deputātu darbībai, pamazām sāku aizrauties ar mēģinājumiem paredzēt – ko vēl izdomās deputāti, lai apklusinātu Aleksandru Novicki. Lai cik skumji nebūtu, Bauskas novada domes deputātu vēlme nevis sadarboties, bet gan dažādos veidos panākt, lai A. Novickis klusē, ir ne tikai smieklīgi skumja, bet arī sit pa Bauskas novada iedzīvotāju maciņiem. Pastāstīšu, kāpēc tā. 2013. gada martā Bauskas novada dome likvidēja Izglītības pārvaldi. Paši baušķenieki gan interneta komentāros, gan sarunās uzsvēra, ka viens no galvenajiem iemesliem bija vienkārši dabūt prom Aleksandru Novicki. Tas arī parādījās sēdēs, kur diskutēja par pārvaldes likvidēšanu – gandrīz visus pārmetumus saņēma tieši A. Novickis. Pagājuši četri gadi, kuru laikā Bauskas novada domei bija jāizveido speciāls amats – Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, jo nācās pieņemt atpakaļ darba nelikumīgi atlaisto Aiju Spriņķi, izglītības nodaļas vadītāju. Arī pārējie darbini

Lielbritānijas «brexit» sastop internetā gan sajūsmu, gan nosodījumu. Man gan gribas raudāt. Un pieļauju, ka ar laiku tāds es nebūšu vienīgais. No otras puses – ja tu esi ... (nezinu, kā tādu prāta trūkumu politkorekti apzīmēt? Varbūt «džons»?), tad tur vairs palīdzēt nevar. Pāris vārdos par to, kā es redzu «brexit» - tas ir tā, ka tu ej uz veikalu pēc šašlika, bet tur notirgo veikalniecei pāris centus no piena cenas, nopērc pienu, sajūties varens, aizej mājās un ... it kā gaidīji, ka būs svētki, salūts utt., bet beigās sēdi pie savas piena pudeles un mēģini saprast – ko tagad izdarīji? Tizloties un stāstīt visiem apkārt, cik tas bija vareni, ko izdarīja un tamlīdzīgi var, bet jēgas taču nav nekādas. «Brexit» pamatā ir pamatots uztraukums par imigrantiem. Ļoti lielu darbu paveica pērkami mediji, kas pasniedza kā vainīgos visās Lielbritānijas problēmās austrumeiropiešus un pārliecināja angļus, ka pie visa vainīga ir ES vadība, kas gan pati mēģina piespiest visus pieņemt islamistu

Pavisam drīz, 3. maijā Kaimiņš dibinās savu partiju. Diemžēl viss ir noticis, kā tas Latvijā ierasts – ir atnācis «mesija» un visi ir gatavi ap viņu pulcēties. Mesija šoreiz ir diezgan demokrātisks un tas var dot savu labumu. Izanalizēju internetā atrodamo partijas dokumentāciju un biedru viedokļus. Secinājumus saliku pa punktiem. Ir vairākas jomas, kas nedaudz pārklājas ar «Tautas varas partijas» modeļa nostādnēm un ir ļoti daudz tādu, kas saglabā iepriekšējo partiju veidolu. Katrā ziņā kopienas «Kam pieder valsts» (KPV) veidotā partija beidzot ir nevis kāda bagāta sponsora, bet gan reāli aktīvu personību veidota partija, ko nosaka arī tās veidošanas pamatīpatnības. Izdevies izbēgt no vairākām pilnīgi stulbām sponsorēto partiju lamatām. Mīnusi: 1. Ļoti savāds partijas pamatmērķis – aizstāvēt nodokļu maksātājus pret Latvijas valsti. Piedodiet, bet tam, kas šito rakstīja, īsti nav saprašanas par to, kas ir Latvijas valsts. 2. Darboties gatavi, uzņemoties likumā noteikto at

Mani senči bija labi ļaudis. Viņi rūpējās par savām ģimenēm un saimniecībām. Tomēr bija jomas, kur mēs strīdējāmies tā, ka otrā upes krastā varēja dzirdēt. Vectēvam bija savs viedoklis. «Ko tev tur universitātē mācīja? Govi slaukt mācīja? Nemācīja! Kam tad tās mācības vajag?» Tas bija tikai viedoklis, bet nu jau nelaiķim tēvam bieži vien darba stils. Ja minerālmēslus bietēm kaisīja no spaiņa ar rokām, nepārtraukti liecoties, jau gadiem, tad tā tam būs būt. Un tās bija ilgas vārdu kaujas, līdz panācu, ka var kaisīt ar lejkannas palīdzību, mazāk liecoties un taupot rokas. Tāpat nebija vērts runāt par mājas siltināšanu. Par akmeņogļu aizstāšanu ar skaidu briketēm. «Tur taču nekādu ogļu nav. Kā var kurināt?» Šāds viedoklis ir ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem un to var regulāri sastapt arī – iedomājieties, kur – interneta komentāros. Apmēram tā: «Ja mūsu senčiem 12. gadsimtā tā bija labi, tad mums tagad arī būs labi.» Diemžēl vēsture regulāri pierāda, ka, aizņemoties tehnoloģijas

Valdību neintersē, vai tauta ir vīlusies vai ko vēlas. Viņi jūs nedzird ne tāpēc, ka jūs nemākat runāt vai vēl ko. Ja aiz jums nav partijas, nav politiska spēka – jūs visi esat klusi vai skaļi runājošas, bet nulles. Man regulāri pārmet, ka es nākotnes risinājumu saredzu jaunā partijā. Vispār jau uzreiz ir divas kļūdas – es nākotnes risinājumu saredzu jauna veida partiju modelī un tam nav nekāda sakara ar esošajām partijām. Man saka – nesauc to par «partiju». Es nevaru piekrist nesaukt politisku organizācija par partiju. Aicināt radīt politisko sistēmu, kas ir par atklātību, patiesību un sākt to ar meliem? Jo definīcija taču ir : «Partija ir politiska organizācija, kuru izveidojuši kādas valsts pilsoņi, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību parlamentā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveid