Par reālo politiku

Tā sanāca, ka vienu brīdi biju apslimis - kad gandrīz neko nevari darīt, bet kaut ko darīt gribas, tad rodas vēlme apkopot lielāko daļu no tēmas par tautas partiju vienā dokumentā. Ātri tas nenāca. Cik kvalitatīvi - arī grūti spriest, bet gala dokuments ar visiem paskaidrojumiem un papildus informāciju iznāca uz 40 lapām. Ātrajiem lasītājiem laikam nebūs interesanti, pārējie varbūt atradīs, ka bija vērts izlasīt. Fails atrodas šeit. Ja problēmas ar paņemšanu - dodiet ziņu. https://failiem.lv/u/6jndbf4q Un īsi turpinājumā - kas ir TVK partijas veida pamatā. :) Tautas varas kopienas (TVK) modelis.  Šādai partijai ir četras galvenās pazīmes, kas to atšķir no pašreiz populārajām oligarhu partijām. Galvenās pazīmes: - Pilnīga lēmumu atklātība. Katrs var pārbaudīt, kas ko ir ierosinājis un par ko ir balsojis. - Ikviens partijas biedrs var ierosināt lēmumu pieņemšanu un internetā par ierosinājumiem var balsot visi partijas biedri. - Valdes funkcijas ir organizatoriskas, ne

Šoreiz ielikšu saiti uz rakstu. Lai cik savādi tas neizskatītos, tās idejas, kuras paudu pirms diviem gadiem, tagad sāk aiziet arī citiem. Par to šoreiz šajā rakstā diena.lv. Daži citāti:  "Pirmie metri sāncensībai uz vasarā gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām informētam skatienam rādās kā falšas skriešanās sacensības, kurās pie varas esošie tēlo, ka sarauj, viņu konkurenti tēlo, ka cenšas tos apsteigt, savukārt sponsori, izlaidušies dīvānā, ēd popkornu, jo viņiem būs  labi gan pie viena, gan otra iznākuma." Klasiskais stāsts, ko beidzot atklāj arī cits autors - neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem nekas nemainīsies. Jo "jaunās" partijas jau pārstāv tos pašus sponsorus. Par to liecina vēl viens raksta citāts: "Šoreiz vairāk par Latvijas attīstībai, kuras korporatīvās attiecības ar Amerika–Ušakova tandēmu šo gaidāmo startu padara par lielu teātri. Latvijas attīstībai politiķu darbība ir finansēta arī no to uzņēmēju ziedojumiem, kuriem Amerika–Ušakova varas

Ja vēl kādam liekas, ka Latvijā noteikti var kaut ko mainīt tuvākajā laikā uz labo pusi, tad jāatzīmē, ka laika šiem cilvēkiem nav palicis daudz – mazāk kā gadu. 2018. gada 6. oktobrī notiks Latvijas 13. Saeimas vēlēšanas. Un vēlēšanās varēs piedalīties tikai tās partijas, kas ir dibinātas gadu iepriekš. Ja kāds domā, ka varēs fiksi nodibināt partiju 5. oktobrī – tā tas parasti nenotiek. Biedrības dibināšana, biedru sapulces, partijas programma, kongress – ja procesu izdosies palaist februārī, varbūt uz septembri arī izdosies paspēt. Ja tāda vēlēšanās ir. Attiecīgi pašlaik visas tās gaidības: «Nu nākamajās vēlēšanās mēs tiem deputātiem parādīsim!», ir vienkārši smieklīgas. Ja kāds šaubās, lai atceras Lilitas partijas pieredzi un droši var iestāties Zatlera truša sektā – tas būs tikpat efektīvi, kā cerēt pašreizējā situācijā ko mainīt nākamās Saeimas vēlēšanās. Pamēģināsim nu atcerēties, ko mums atnesa iepriekšējo Saeimu deputāti? 9. Saeima mums sagādāja «Parex» glābšanu. Nav j

Eiropas nākotnes risinājums patiesībā labi aprakstīts jau pirms gadiem 20 – Semjuels Hantingtons. «Civilizāciju sadursme». Neticās, ka Eiropas parlamentā to nav lasījuši, tikai izskatās, ka katrs sapratis pēc savas izvirtības pakāpes. «Rietumu izdzīvošana ir atkarīga no tā, vai amerikāņi atkal apstiprinās savu rietumu identitāti un vai paši Rietumeiropas iedzīvotāji spēs pieņemt savu civilizāciju kā unikālu, nevis universālu, kā arī vai tie spēs apvienoties lai saglabātu civilizāciju pret izaicinājumiem, ko sagādā ne-rietumu sabiedrības. Izbēgt no globāla civilizāciju kara iespējams tikai tad, ja pasaules līderi pieņemt globālās politikas daudzcivilizāciju raksturu un sāks sadarboties tā atbalstīšanai.» Eiropas politiķi šajā pamācībā jēdzienu «civilizācija» ir sajaukuši ar jēdzienu «tauta» un tas attiecīgi rada savas sekas gan Eiropas valstu iekšpolitikā, gan arī kopējā ārpolitikā. Ārpolitikā tas izpaužas kā Āzijas valstu «demokratizācija». Izskatās, ka Donalds Tramps varētu šo s

Apkopojam balsošanas rezultātus. Nobalsoja 11 cilvēki. Teorētiski, ja tā būtu partija, tad tās deputātiem būtu jācenšas īstenot tie lēmumi, par kuriem nobalsoja vismaz seši balsotāji. Šajā gadījumā tie būtu: - Bezmaksas augstākā izglītība latviešu valodā, - PVN samazināšana pārtikai līdz 15 procentiem, - Deputātiem ciets ienākumu apjoms (šo gan diez vai varētu uzreiz virzīt solījumos – šeit būtu daudz kas jāprecizē), - Atņemt partijām valsts finansējumu. Juridiskas personas nedrīkst ziedot, - Noteikta akcīzes nodokļu daļa aiziet ceļiem un veselībai (arī vēlreiz būtu jāprecizē, cik tieši un vēlreiz jābalso), - Cik procentus vēlētāju balsu saņem partijas, tik deputāti sēž Saeimā, - Iedzīvotāji var balsot internetā par likumiem un referendumiem, kā arī vēlēt. Atbalstu nesaņēma šādi ierosinājumi: - Par nodokļu izmaiņām jāinformē četrus gadus iepriekš, - Ieviest vienpartijas sistēmu Latvijā, - Nodokļu slogs uzņēmumam nedrīkst pārsniegt 19 procentus, ieskaitot node

Tik liels negatīvisma vilnis, kāds pēdējā laikā ir manā dzīvē un gāžas pār Latviju, laikam neatkarības gados vēl nav bijis. Jo pat bankas «Baltijas» laikā un pie lielās krīzes likās, ka visu pārdzīvosim un viss būs labāk. Toties tagad atrast kaut ko labu ar katru dienu kļūst aizvien grūtāk. Iemesls patiesībā ir loģisks. Tūkstošiem latviešu sevi izliek bļaušanā, tukšā komentēšanā, nevarīgā protestēšanā un tamlīdzīgi, kas būtībā nemaz netraucē deputātiem ņirgāties par savu tautu. Negatīvismu pat ne tik daudz rada deputātu radītā ņirgāšanās sistēma, cik cilvēku vēlme nevis cīnīties par rezultātu un reālām izmaiņām, bet gan vienkārši maurot. Politiku veido tūkstoši. Ja jums ir simtiem tūkstoši naudas, jūs varat mēģināt sākt veidot politiku. Ja jums tās nav, vienīgais veids, kā jūs kaut ko varat mainīt, ir nevis maurot, solīt kādu nosist, «atlaist Saeimu», kuras vietā tūlīt ievēlēs tādu pašu un veikt tamlīdzīgas darbības, bet gan apvienoties reālā partijā, kur šie cilvēki ir tūkstoši