Jēdzienu putrošana

 Tikko atkal saskāros ar parādību, kas mani tracina jau sen – jēdzienu putrošanu. Raisījās twitter.com diskusijas ar personu, kas aizsedzas ar vārdu Latvietis Vidējais. Diskusija izvērsās diezgan nejēdzīga, bet katrā strīdā ir sava daļa patiesības un mani izbrīnīja viņa piedāvātie fakti – izrādījās, ka angļu valodas Vikipēdijā ir ļoti savādi skaidrojumi tam, ko nozīmē vārdi «demokrātija» un «republika».

Saprotu, ka daudziem liekas, ka precīzi jēdzieni nav nemaz tik svarīgi. Manuprāt gan, lai saprastu, kas notiek ar vēstures politiskajiem procesiem un esošajiem, ir ļoti svarīgi apzīmēt un saprast, kas īsti notiek. Jo automātiska jēdzienu pieņemšana tikai tāpēc, ka tā ir ierakstīts kādā dokumentā vai nosaukumā – tas tiešām neradīs nedz realitātes sajūtu, nedz normālus secinājumus. Citādi jūs sāksiet domāt par demokrātiju, saliksiet tādas valstis kopā kā Nīderlande, Dienvidkoreja, Korejas Tautas demokrātiskā republika un būsiet neizpratnē – kāpēc dažviet demokrātija strādā, bet citviet nestrādā. Ja nezina, ka patiesībā Korejas Tautas demokrātiskā republika ir absolūtā monarhija ar totalitāru tautas kontroli jeb režīmu, tad tā var padomāt. Tomēr mērķis ir izdarīt secinājumus pēc reālās situācijas, nevis tāpēc, ka varas uzurpators, monarhs vai kāds politiķis stāsta, ka valstī ir demokrātija un republika. Kaut gan realitātē tā ir visu totalitāro režīmu atzīšanās, ka patiesībā cilvēkiem ir dzīvot daudz labāk demokrātijā un republikā, jo īstenie «vadoņi» cenšas iestāstīt, ka viņu valstī kaut kas tāds ir.

Uzreiz pieskarsimies pāris jēdzieniem, lai saprastu, kas ir kas. Būtībā varam runāt par četrām pašlaik zināmām valsts pārvaldes formām, kur katrai ir savi atzari – demokrātija, diktatorisms, oligarhija, vienpartijas sistēma un monarhija. Demokrātija – tautas vara, diktators – vēlēšanās iecelts vadonis uz noteiktu laika periodu, oligarhija – vairāku personu vai grupu vara, monarhija – varas pārmantojamība vai iedzīvotāju nespēja nomainīt vadoni.

Otra lieta – veidi, kā nokļūst pie varas. Vispār neesmu atradis pētījumu, kur mēģinātu to sakārtot precīzi, bet mēģināšu iziet no tā, ko parasti izmanto – republika – valsts vadītājus ievēl, mantošana vai varas iegūšana ar iekarošanu vai valsts apvērsuma palīdzību – monarhija. 

Diskusija twitter.com sākās ar to, ka manuprāt cilvēks nepareizi lieto vārdu «demokrātija», kur jālieto «republika». Stāsts sākās ar personas «Reinis Poznaks» ierakstu: «Demokrātijas burvība ir tā, ka ar 8% balsu var vadīt valsti pilnīgi leģitīmi. Diktatūrā tam vajag armiju.» Norāde ir diezgan precīza uz Latviju, bet es atzīmēju, ka tā nav demokrātija – tā ir republika. Un tad atnāca Vidējais Latvietis un pastāstīja, ka es no tā visa neko nesaprotu, iedeva definīcijas angļu valodā, kas izraisīja man šoku un pateica, ka abi ieraksti neatšķiras. Man tas atgādināja jauno Habarovskas gubernatoru Degtarjovu, kurš uz jautājumu par to, kurš viedoklis ir svarīgāks – Putina, Žirinovska vai Habarovskas iedzīvotāju, pateica, ka visi viedokļi ir vienādi.

Manuprāt, pats par sevi cilvēks nav slikts, pat ne trollis, bet šajā situācijā diskusija par to, izvērsās patiesi nejēdzīga, bet manā gadījumā tomēr izglītojoša. Tas, kas mani skumdina – tā vietā, lai pilnvērtīgi pieņemtu diskusiju, anonīmā persona nolēma, ka visu var izrunāt twitter.com vidē un beigās, kad norādīju, ka uztaisīšu rakstu par šo tēmu, cik saprotu, nobloķēja un dzēsa visu ko varēja – neko no ierakstiem neatradu. Tomēr manā gadījumā galvenais uzsvars bija par to, ka izrādījās, ka latviešu un angļu definīcijas nopietni atšķiras.

Bet nu par to, ko diskusijā konstatēju. Latvijas vikipēdijā par demokrātiju rakstīts šādi: «valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija). Pārstāvnieciskā demokrātija bieži vien ir saistīta ar republiku.» Kopējais teksts tālāk nav īsti precīzs, bet pamatideja ir skaidra. Paskatījos, googlē arī ir līdzīga definīcija, tikai ne tik precīza.

Angļu valodas versijas tulkojums no vikipēdijas ir aptuvens, bet tur reizē ir samests klāt viss, par ko nebija slinkums. «Demokrātija ir valdības forma, kurā tautai ir tiesības izvēlēties savus spēkā esošos tiesību aktus. Kas ir cilvēki un kā viņiem tiek dalīta autoritāte, ir demokrātijas teorijas, attīstības un konstitūcijas galvenie jautājumi. Daži no šo jautājumu stūrakmeņiem ir pulcēšanās un runas brīvība, iekļautība un vienlīdzība, dalība, piekrišana, balsošana, tiesības uz dzīvību un minoritāšu tiesības.» Pēdējais teikums pavisam noteikti nav tikai demokrātijā. Un arī pirmajā teikumā termins «tautas vara» ir aizstāts ar «tautas tiesībām», kas galīgi nav viens un tas pats. Atšķirībā no latviskās versijas šī ir diezgan sarežģīta, prasa daudz tulkojumu un atsaucas uz elementiem, kas nav raksturīgi tikai demokrātijai. Var likties savādi, bet to visu var elementāri īstenot arī monarhijā, ja monarhs ir atsaucīgs un spējīgs veidot uzklausīšanas mehānismu, kā arī kontroles sistēmu. Būtībā tur arī rodas problēmas ar to, ka pasaulē demokrātijas jēdzienu bieži uzsver ļoti savādi, jo tam uzreiz piesien «minoritāšu tiesības» un daudz ko citu. Diemžēl tā nav – demokrātija var eksistēt pilnībā arī vienpartijas sistēmā, turklāt legālā, ar tautas reālu atbalstu un tur var nebūt nedz tiesības uz dzīvību, nedz vienlīdzība, nedz daudz kas cits. Ja kādam liekas, ka tā nav – atcerieties nacistisko Vāciju – 30. gadu beigās fīreram bija absolūts iedzīvotāju atbalsts, neskatoties uz to, ka jau sākās vajāšanās un par cilvēktiesību institūtiem vispār runāt nevarēja. Tomēr to tobrīd varēja saukt par demokrātisku valsti, jo valdībai bija pārliecinošs vairākuma atbalsts. Un tobrīd valstī republikāniskajiem institūtiem bija jau tikai dekoratīvas funkcijas. Jebkurā gadījumā – tas, ka angļu valodā šī jēdziena skaidrojums ir tik nekonkrēts un pārpludināts ar lieku informāciju, izbrīnīja. Bet tad nāca republika un tur ir vēl trakāk.

Latviešu Vikipēdijā republiku skaidro šādi: «Republika ir valsts pārvaldes forma, kur valdīšanas orgāni tiek ievēlēti un valsts nav monarhija.» Pēdējais ir diezgan lieks precizējums, bet lai nu būtu.

Angļu valodas versija tulkojumā skan šādi: «Republika ir valdības forma, kurā valsts tiek uzskatīta par “sabiedrisku lietu”, nevis valdnieku privātām interesēm vai īpašumu. Primāras varas pozīcijas republikā tiek iegūtas caur demokrātiju vai to kombināciju, nevis tiek neatgriezeniski okupētas. Tā ir kļuvusi par monarhijai pretēju valdības formu, un tāpēc tai nav monarha kā valsts vadītāja.» Ja latviešu valodā runājam par varas iegūšanas veidu, tad angļu valodas definīcija no šīs definīcijas norobežojas, to izmantojot kā sava veida īpašumu sistēmas apzīmējumu – vienā gadījumā valsts pieder monarham, otrajā tā ir «sabiedriska lieta». Arī grūti izprotama definīcija, kas prasa daudz skaidrojumus un vienalga nerada beigās izpratni, kāda ir šīs definīcijas nozīme. Šai definīcijai nepiekrītu kaut vai tāpēc, ka valsts kā «sabiedriska lieta» parasti eksistē arī monarhijā. Izņēmums ir absolūtās monarhijas, bet pārējās situācijās uz valsti skatās tieši tā – valsts politika ir saistīta ar feodāļu vai galma viedokli un pat monarhijas apstākļos var lemt republikāniska tipa orgāns – piemēram, lordu palāta vai tamlīdzīgi. Ja pieņem angļu valodas versiju, rodas definīciju jūklis – skaties uz valsti un nesaproti, ir republika vai nav. Lukašenko Baltkrievija ir republika? Nav? Ja skatās no angļu versijas, tad ir, ja skatās no latviešu versijas, tad nav, jo reāli vēlēšanas nenotiek, ir tikai vēlēšanu iestudējums. Ķīna ir republika vai nav? NO īpašuma skatījuma – ir, jo ir privātais īpašums un valstij tā kā vajadzētu atbilst jēdzienam «sabiedriska lieta», bet no vēlēšanu viedokļa tas pats – vēlēšanas kā fikcija un reāli par republiku runāt nevaram.

Izpratne par to, kas un kādam jēdzienam atbilst un vēsturiskās zināšanas par attiecīgo sistēmu attīstības ceļiem ļauj prognozēt, kas un kā varētu notikt nākotnē. Vēstures zināšanas izmanto arī varas uzurpatori – modernie monarhi – Lukašenko, Maduro, saucot savas valstis par demokrātiskām republikām – viņi ļoti labi apzinās, ka šāda tipa valstīs dzīves veids ir mierīgāks, attīstība labāk un tāpēc kaut vai ar viltus apzīmējumiem cenšas radīt iespaidu, ka valsts ir uz pareizā ceļa. Tieši tāpēc neviena normālam republikas tipa valsts iedzīvotājam nevajadzētu piekrist variantam, kad valstī varu pārņemt monarhs vai izveidojas nemainīga vienpartijas sistēma. Un vēl jo svarīgāk ir šos grupējumus atpazīt, jo pie varas viņi raujas, piesedzoties ar moderniem saukļiem – komunisms, konservatīvisms, sociālisms utt., bet šeit vienmēr svarīgākais ir pēc viņu darbības noteikt, kuram ideoloģijas virzienam vai valsts pārvaldes sistēmai šie politiskie spēki atbilst. Tāpēc esiet uzmanīgi, vērtējiet, nekļūdieties.