Krīzes menedžere visā krāšņumā

Lasot kārtējo reizi twitter.com slavas dziesmas mūsu valdībai un, galvenais, ministrei Ilzei Viņķelei par to, cik efektīva krīzes menedžere ir kundze, rodas dusmas. Un tad vēl uguntiņu piemet tie, kas pārmet kritiķiem - kur tad jūs iepriekš bijāt, kāpēc nerunājāt, neko neteicāt? Bet varbūt tāpēc, ka veselības ministrija solīja saukt policiju, ja izdomātu, ka paustais viedoklis ir viltus ziņas?

Te ir vietā jautājums par to, ko nozīmē būt politiķiem. Un politiķim būs - nevis liekēdim, bet īstam politiķim - nozīmē uzņemties atbildību krīzes situācijā un rīkot pēc veselā saprāta, pat ja tobrīd visi "pazīstamie un zinošie" stāsta, ka nevajag uztraukties. To nedarīja nedz Viņķele, nedz valdība un te nu mēs esam.

Interneta laikmetam ir viens pluss. Iespēja atskatīties atpakaļ uz paustajiem viedokļiem twitter.com vietnē. Un tie Veselības ministrei nav glaimojoši. Iztapoši, nosodoši, ar atsaucēm uz "autoratīviem" viedokļiem, bet nebūt ne tādi, kas būtu mūsu valstij palīdzoši. Bez loģikas, bez vēlmes un spējas izprast, vienkārši dažādas instrukcijas īstenojoši un vienā ierakstā pat ar draudiem tiem, kas "viltus ziņas" izplata. Policija jūs atradīs!!!

23. janvārī Ķīnas valdība slēdz Uhaņas pilsētu. Nu, tas vēl aizvien liekas kaut kāds joks Pasaules veselības organizācijai un arī Veselības ministrijai, kuru vada Ilze Viņķele. Jā, šeit nav vainīga tikai viņa, bet vienalga - veselā saprāta dzirksts neparādās nevienā brīdī.

Četras dienas kopš Uhaņas. Veselības ministrei ir droša informācija par to, kā pasargāties no koronavīrusa, bet nekas nenotiek. Pilnīgi nekas.

Piecas dienas - tieša apdraudējuma Latvijas iedzīvotājiem nav. Atcerieties to tagad - Veselības ministre to konkrēti zināja un varēja paziņot. Un nevajag tagad stāstīt, ka situācija ir mainījusies - vienkārši notika tas, par ko Ilze Viņķele apgalvoja, ka nekā tāda nav.

Bez komentāriem.

Astoņas dienas pēc Uhaņas. Vismaz Horvātija ir pamodusies un kāda laba ideja no Viņķeles. Tiesa, izskatās, ka neviens tā arī nesaprata, kas īsti notiek.

Vēl aizvien nevar saprast - mūs pārsteidza vai nepārsteidza? Ņemot vērā marta vidus ažiotāžu - nekas neizskatījās pēc sagatavota un pārliecinoša. Ja nekļūdos, tad teltis parādījās tikai pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas. Par situāciju lidostās pat runāt negribas.

ES joprojām ir nenormāli tizli un arī Ilze Viņķele ir gatava neatpalikt.

Slavenais tvīts. Ja nopietni, tad jau vismaz mēnesi prātoju par to, kā pārdzīvot karantīnu, kad šī zaraza līdz mums atnāks. Iepirkām dārzeņus gandrīz pusgadam. Bija doma kaut ko uzrakstīt. Šajā brīdī sapratu, ka labāk nē - kas ir viltus ziņas, to laikam tikai pati Viņķele tajā brīdī saprata. Aizbāzta mute visiem, kas ir paklausīgi pilsoņi un vēlas vairāk vai mazāk vērst uzmanību, ka ir laiks rīkoties. Uhaņa jau mēnesi ir ciet.

Šajā brīdī vīruss jau ir Eiropā. Pat ES vadībai sāk kaut kas aiziet. Tikai Veselības ministre vēl aizvien priecājas, lai gan tas patiesībā var nozīmēt arī to, ka slimie jau vismaz nedēļu ir Latvijā, vienkārši saslimušie pagaidām nav ar smagām sekām jeb tiek ārstēti no citām kaitēm.

Pēc paziņojumiem, ka veselības sistēma ir gatava, ministre pēkšņi attopas, ka tā nav. Turklāt pati pārstāv partiju, kas ne visai atbalsta veselības nozari.

Pirms mēneša Viņķelei bija droša informācija, tagad arī ir, bet vienalga nekas nenotiek. Tas ir kaut kas vājprātīgs - tev vienkārši degunā bāž to, kādas būs sekas un kas notiek, bet mēs vienalga nereaģējam.

Kā jau minēju - tas neko nenozīmē, bet ministrei ar to pietiek. Darbības nekādas, vienkārši prieks, ka apokalipse pagaidām mūs nav skārusi. Kā to sauc? Dzīres mēra laikā?

Bail ir par dzīvību. Bet ministre par Covid-19 runā kā par nobraucienu no amerikāņu kalniņiem. Vēlreiz atkārtoju - starptautiskās veselības un politiskās organizācijas šoreiz nostrādāja ļoti slikti. Raudāt gribas, bet jēga. Pievērsiet uzmanību - galvenais ir turpināt cīnīties pret viltus ziņām. Un vēl aizvien cilvēki tūkstošiem brauc uz ārzemēm, jo tās taču ir viltus ziņas.

Pilnīgi bezjēdzīgs teksts. Kāds nezināmais? Izņemot to, ka vīruss var saglabāties pacienta organismā līdz pat mēnesim, nekas informācijas apritē nav mainījies. Pilnīgi nekas.

Būtu labi, ja būtu racionāla, koordinēta rīcība. Tās nav. Katra valsts vienkārši truli ļauj ienest savā teritorijā vīrusu un tad ievieš ārkārtas stāvokli. Secinājums - arī 6. martā tikšanās bija pilnīgi bezjēdzīga. Paies mazāk nekā desmit dienas, vīruss beidzot izplatīsies Latvijas teritorijā un tad valdība un Ilze Viņķele sāks darīt to, kas bija jādara vismaz februāra vidū. Tādi mums ir krīzes menedžeri. Bail iedomāties, kas notiktu, ja mirstība no vīrusa būtu daudz lielāka, jo cilvēku glābšana Latvijā ir tikai pašu cilvēku rokās, jo nedz valdībai, nedz ministrei nav nedz politiskās gribas, nedz apņēmības. Un tas, kādā stāvoklī ir Latvijas iekšējā ekonomika, ir tieši valdības un Viņķeles vaina - nespēja laicīgi pieņemt lēmumus. Tūrismam tāpat nekas nebūtu palīdzējis, bet tagad cieš arī mūziķi, kultūras darbinieki, skolotāji - visa Latvija. Un valdība to sauc par efektīvu darbību krīzes rezultātā.