Nost ar sievietēm! Lai dzīvo darbaspēks!

Izrādās, ka ar vienu ļoti svarīgu savu pārdomu jomu esmu palicis pavisam citās publiskajās vietnēs, bet ne savos interneta ierakstos. Vismaz tādu neatradu, tāpēc rakstu tagad te. Tēma – mūsdienu Eiropas politiķu naids pret sievietēm. Arī sieviešu dzimuma politiķu – cik var just, arī viņas sievietes īpaši nemīl. Ne velti daudzas vadošās politiķes ir bez bērniem vai tikai ar vienu bērnu.

Pirmais, kas šajā stāstā jāsaprot – pensijas ir sociāls institūts. Tāpat kā daudziem sociālajiem institūtiem, arī šim ir ekonomiskā sastāvdaļa, pat ļoti nopietna, bet pirmām kārtām tas ir sociāls institūts un Ilzes Viņķeles bļāviens par to, ka jūs visi padomju laika nespējnieki neesat pensijas pelnījuši, ir tikai kārtējā liecība tam, cik ļoti politiķi jūs nemīl. Arī sievietes.

Otrs, kas jāņem vērā – cilvēki nav muļķi. Un tas ir tieši saistīts ar to, kāpēc Rietumu civilizācijā nepārtraukti samazinās iedzīvotāju skaits. Cilvēki lieliski izdara secinājumus un bieži vien iztiek bez bērniem vai tikai vienu bērnu. Un pārsvarā šajā gadījumā es runāju par sieviešu dzimuma pārstāvēm.

Grūti saprast, kurš no uzņēmējiem izdomāja pensiju sistēmu vai tieši saprata, cik efektīvi un labi ir piekrist šādai sistēmai, bet rezultāts bija ģeniāls – darba tirgū ieplūda ļoti daudz sieviešu dzimuma pārstāvju, kas ļāva pazemināt algas un iegūt lielu apjomu darbaspēka. Patiesībā kaut ko līdzīgu varēja īstenot arī ātrāk, bet vienmēr palika viena problēma – ja sieviete sāk ātri strādāt un viņai nav bērnu, tad vecumdienās nav, kas sievieti uztur. Ja viņa sāk vēlu strādāt, kad bērni paaugušies, tad jau ir švaka strādniece un arī strādā salīdzinoši īsu laiku. Pašreizējā pensiju sistēma šo problēmu atrisināja – valsts pensiju sistēma tomēr ir labāka garantija par to, ka bērni par tevi parūpēsies, tāpēc ir vērts iztikt bez bērniem un veltīt laiku karjerai. Turklāt visi apkārt arī bļaustās, ka pensijas ir ekonomiska institūcija, tāpēc karjera un vēlreiz karjera. Bet tas, ka iedzīvotāju skaits sarūk – nav problēmas, ievedīsim kādu no malas!

Man vienmēr ir paticis, ka krievu valodā tomēr ir neitrālais dzimums «ono». Ne viņš, ne viņa. Redziet, pēc evolūcijas kritērijiem sieviete bez bērna ir «ono». Tauriņš, viendienītis, kurš dzīvo savam labumam, nerūpējoties par bērniem. Un pašreizējā pensiju sistēma šo «ono» atbalsta pilnībā. Krīt un ceļas par šo «ono». Te uzreiz gan gribu teikt, ka nedomāju, ka šīs «ono» ir sliktas. Viņas ir gudras, labi izglītotas, apzinīgas un māk rēķināt. Viņu lēmums ir loģisks – ja valsts vēlas, lai es labāk dzīvoju bez bērniem, tad kāpēc lai tā nebūtu? Tāda ir valsts politika un te nav īsti par ko šīm «ono» pārmest. Kur paliek sievietes ar bērniem? Sievietes pēc tam.

Lai saprastu, kā šī sistēma strādā, salīdzināsim trīs bērnu un neviena bērna sievietes karjeru. Otrajā gadījumā neviens šai karjerai netraucē. Cik ir prasmes un spējas – uz priekšu. Pieņemsim, ka pirmajā gadījumā sieviete centīgi dzemdē ik pa diviem gadiem un apmēram pēc sešiem gadus gadus pēc augstskolas, kad viņai jau ir pāri 30, ir gatava atgriezties darbā. Ja viņai nav ļoti paveicies, tad uz labu darbu ir grūti cerēt – bērnudārza bērni bieži slimo un, tas nozīmē, ka pilnvērtīgu darbu līdz pat 35 gadu vecumam viņa strādāt nevar. Labi, ja darba devēji ir pozitīvi, bet cik bieži tas tā notiek? Rezultātā 11 aktīvākos darba gadus sieviete ar bērniem ir pavadījusi praktiski starta pozīcijās, bet sieviete bez bērniem veido karjeru. Un tas ir tad, ja pacenšas dzemdēt nepārtraukti, bez lielām atstarpēm un citām problēmām. Daudzas pilnvērtīgi darbā atgriežas uz 40 gadiem un labu karjeru vairs neuztaisīsi.

Finišā abām būs pensijas. Bez bērniem – diezgan iespaidīga, ar bērniem – kā paveiksies. Ja tev ir seši bērni – paldies, māte varone, te tev ubadzes pensija. Un vēl pabalsts no valsts – vari iet pensijā sešus gadus ātrāk. Un kuru uztrauc, ka par šo pensiju tu knapi vari izdzīvot? Gribi lielāku – ej strādā!

Kuru likteni jūs izvēlētos? Aha. Loģiski, gudru cilvēku paliek aizvien vairāk. Tāpēc arī iedzīvotāju skaits samazinās un bērnu ir mazāk.

Situāciju var mainīt ar pensiju reformu. Un, ja valdība jums saka, ka naudas nav – viņi melo. Šeit es rakstīju par to, kā milzīgas naudas summas no sociālajām iemaksām atdod bankām, šādi jūs atkal aplaupot – tā kā nauda ir. Būtu tikai vēlēšanās.

http://uldisvarnevichs.blogspot.com/2019/01/otrais-pensiju-limenis-ka-cilvekus.html

Par pašu reformu – ideja ir diezgan vienkārša. Ja jūs esat pensijā un jums, sieviete, ir bērni, kas strādā, jūs par to saņemat noteiktu summu. Piemēram, kaut vai 100 eiro, lai arī es būtu par lielāku summu. Protams, ka nosacījumam būtu jābūt, ka strādā Latvijā, lai vismaz uzskaite būtu.

Zinu, ka daudzi bļaus uzreiz – nav godīgi. Redziet, te supertante visu mūžu bijusi augstos amatos, viņai pienākas, bet te – ubadze ar sešiem bērniem, kāpēc viņai? Nu, tad arī parunāsim par godīgumu – kurš te pensijas pelna, kad abas dāmas ir pensijā aizgājušas? No kā šīs summas iekasē? No supertantes, jeb ubadzes sešiem bērniem? Tas, ka neliešiem politiķiem nepatīk sievietes, nemaina to, ka godīguma te nekāda nav. Ubadzes seši bērni ne tikai uztur un piemaksā naudu savai mātei, jo pensija viņai ir maza, bet arī nodrošina pensijas maksājumus supertantei, kas visu mūžu ir dzīvojusi ar labu algu, ceļojusi un tagad var pamācīt visus citus, kā dzīvot. «Ono» rullē.

Kad deputāti jums stāsta, ka viņi cīnās par sieviešu tiesībām, aizstāv, rūpējas utt. - viņi jums prasti melo. Jā, beidzot ir lielāki bērnu pabalsti, bet šie pabalsti vienalga nav tik lieli, kā atalgojums un kopā ar bērnu jums vienmēr būs mazāk naudas, nekā pirms tam. Valdība vēl aizvien nav padomājusi par nevienu normālu stimulu, kas nolīdzinātu «ono» iespējās ar sievietēm. Un visspilgtāk savu naidu viņi izpauž pensiju sistēmā – sākot ar skaļiem bļāvieniem par ekonomiskajiem kritērijiem un beidzot ar kontracepcijas padomiem. Ja var paņirgāties, kāpēc gan to nedarīt?

Karikatūra no: https://www.theguardian.com/global-development/gallery/2012/mar/08/international-womens-day-cartoons

Apmēram tā – ja gribi būt sieviete, tad nes savu krustu.