Otrais pensiju līmenis – kā cilvēkus aptīrīt veiksmīgāk par OIK

Cilvēki tagad cepās par tādu lietu kā OIK. Protams, šo maksājumu ir vērts samazināt, bet viņam ir vismaz teorētiska vērtība. Toties kopš 2001. gada Latvijas iedzīvotājus aplaupa, nozogot pensionāriem simtiem miljonus eiro un tas nezin kāpēc vēl aizvien nav uztraucis nedz politiķus, nedz iedzīvotājus. Šo shēmu sauc «Pensiju otrais līmenis».

Šoreiz nerunāsim par tā saukto «Pensiju trešo līmeni», jo tur katrs pats var izvēlēties, vai atdot naudu bankām vai nē. Vispirms nedaudz pieķersimies klasiskajam – kā mūs māna ar jēdzieniem. Pensija nav ekonomisks produkts, kā to daudzi sludina. Pensija ir sociāls produkts, kurš ir atkarīgs no tā, kāda ir sociālā sabiedrības vienošanās un kādu summu strādājošie ir gatavi atvēlēt maksājumiem tiem, kas kāda pieņemta vecuma cenza dēļ vairs nestrādā.

Pensiju otrajam līmenim saistība ar pensijām ir divos faktoros – to iekasē no mūsu sociālā nodokļa maksājumiem un to izmaksā sasniedzot noteiktu vecuma cenzu. Tas arī viss. Realitātē gan otrais, gan trešais pensiju līmenis ir vienkāršs ieguldījums investīciju fondā uz konkrētiem noteikumiem.

Kāpēc to nosauca par «Pensiju otro līmeni»? 21. gadsimta sākumā mana ģimene ieguldīja investīciju fondos, laicīgi paguvām atgūt apmēram 75 procentus naudas. Zaudējumi bija milzīgi. Šī pieredze tāda nebija vienīgā. Kā jums liekas, kas notiktu, ja valdība oficiāli atzītu tobrīd – ieguldīsim investīciju fondos naudu un jums no tā būs labāk? Kas noticētu? Tāpēc mums ir «pensiju otrais līmenis».

Būtībā tā ir reāla krāpniecība – finansējumu no sociālā mehānisma, kurš tobrīd reāli finansē pensionārus, pārnes uz biznesa struktūrām un sola atdot – pat pēc 45 gadiem. Ne viens vien ir sašutis, ka valdība tagad IIN sola atmaksāt pēc gada, bet par «otro pensiju līmeni» klusējam.

Tagad parunāsim par krāpniecības mehānismu. Atradu csb.gov.lv patēriņa cenu indeksu. Aprēķiniem nolēmu izmantot apmēram 20 gadu periodu, tāpēc paņēmu 1998. gadu, kur rādītājs ir 10 740,7 un 2018. gadu, kur rādītājs ir 22 041,4. Ja tā reāli, tas nozīmē, ka cenas šai laikā ir dubultojušās.

Pieņemsim, ka 20 gadu laikā, kopš sākušies ieguldījumi, investīcijas fonda atdeve bija 3 procenti gadā. Ņemot vērā, kādi ir bijuši krīzes periodi un pēdējā gada neveiksmes, diez vai kāds no «pensiju otrajiem līmeņiem» ar šo sasniegumu var palepoties. Ieguvums – apmēram 60 procenti. Ņemot vērā, ka runājam par dubultu summu, jūs atgūstam par 20 procentiem mazāk, nekā ielikāt.

Ko tas nozīmē realitātē? 20 gadu periodā nauda, ko jums paņēma un neiedeva tā laika pensionāriem, vēl piedevām ir zaudējusi savu vērtību. Tomēr tas ir tikai viens moments – tajā brīdī, kad jūs kļūsiet par pensionāru, sāks strādāt šīs krāpniecības shēmas otrs mehānisms.

Pensiju jūs saņemiet no strādājošo maksājumiem. Pieņemsim, ka šogad 2. līmenī ieskaita 6 procentus. 1998. gadā vidējā alga bija 223 eiro. Seši procenti no tā ir apmēram 17 eiro. Šo naudu ieskaitīja 2. līmenī un, izejot pensijā, jums maksā +60 procenti – tie būtu 27 eiro. Super! Toties 2018. gadā vidējā alga sasniedza 1000 eiro un 6 procenti no tā ir 60 eiro, kas aizgāja otrā līmeņa maksājumos, nevis pensiju izmaksās. Latvijā nodarbināti bija 909 600 cilvēki. Kas nozīmē, ka katru mēnesi 27 288 000 eiro aiziet garām pensionāriem un gadā šī summa ir 327 456 000 eiro. Katram Latvijas pensionāram gadā vidēji nozog 700 eiro. Es varu kļūdīties par to ciparu, kas pašlaik aiziet otrajā pensiju līmenī, bet mehānisms strādā tieši šādi. Nekas, mums taču pensionāri ir «bagāti», var to atļauties.

Eiropas valstis, kurās īsteno šādu mehānismu, izmanto «otro pensiju līmeni», lai investētu savas valsts uzņēmumos. Šādā veidā zināmu pamatojumu tam var atrast – ieliek naudu, lai attīstītos uzņēmumi, strādniekiem labākas algas, tie maksā vairāk nodokļos, arī pensijās un automātiski var neņemt tik ļoti vērā to, ka tas ir reāls krāpniecības mehānisms. Mūsu gadījumā bankas pat nedomā ieguldīt Latvijas uzņēmumos.

Vēl vienas blēņas ir par to, ka otrais pensiju līmenis jūs spēs pasargāt no demogrāfijas krituma. Diez, ja nebūs cilvēku, kas strādā uzņēmumos, no kurienes investīcijas fondi iegūs finansējumu?

Atšķirība no OIK, ar 2. līmeni ir salīdzinoši vienkāršāk tikt galā. Vispirms likvidē nosaukumu pašu kā tādu un vēlams aizliegt visus ieguldījumus investīciju fondos saukt par «pensijām», jo šis jēdziens tam neatbilst. «2. līmeņa pensijas» ieskaitīt banku fondos, kas sola jums izmaksāt naudiņu pēc tam, kad būsiet pensijā – pašreizējās «3. līmeņa pensijas». Jo to naudu neatgūt – tā jau ir iztērēta, ieguldīta un apsaimniekota. Un pārtraukt šo maksājumu no Sociālās apdrošināšanas nodokļa. Nekā sarežģīta un problēmātiska, atšķirībā no OIK, ar kuru, manuprāt, mocīsimies vēl ilgi, vismaz desmit gadus un laimīgs beigās nebūs neviens.

Pievienots attēls no SEB bankas mājas lapas. Ja viņi 20 procentus no jūsu nākotnes pensiju ienākumiem plāno no otrā līmeņa un 45 procentus no trešā līmeņa tad paši varat iedomāties, cik reāli viņi no jūsu naudas patiesībā plāno savākt.