Realitāte VS Belindževs jeb ideoloģijas meklējumos

Saskāros ar diviem gadījumiem, kad cilvēki it kā kritizē TVP ideju, bet patiesībā vārās savā sulā, kam ir maz sakara ar realitāti. Žēl. Izņemot Gati Priedi, pagaidām reti kurš ir spējis reāli atrast kritizējamas pozīcijas idejā par Tautas Varas partiju.

Viena tā kā cienījama personība, Aivis Biķernieks nokritizēja idejas par Tautas Varas partiju (TVP). http://www.bikernieks.lv/index.php/politika/118-maza-polemika-tautas-varas-partijas-sakara Diemžēl jāatzīst, ka nokritizēja viņaprāt, jo kopumā, izņemot neizpratni par pašu ideju, rakstā maz ko var atrast. Tomēr šoreiz pieķeršos tam, ko norāda A. Biķernieks un vēl dažas personības, ieskaitot Belindževa kungu – partijai trūkstot ideoloģijas. Bez šīs lietas partija neesot īstā.

Kā jau iepriekš esmu minējis, nemīlu runāt bezjēgā. Tāpēc uzreiz par šo jēdzienu - Ideoloģija ir jebkura politisko, tiesisko, filozofisko, tikumisko, reliģisko un estētisko uzskatu un nostādņu sistēma, kas ir pamatā politiskas vai sabiedriskas darbības programmām un vairāk vai mazāk atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.

TVP ideoloģija ir vienkārša – izveidot partiju, kas ļautu realizēt partijas biedru kontroli pār valdi, pār ievēlētājiem deputātiem ar mērķi to pārnest ne tikai uz partiju, bet arī uz Saeimu un citām vēlētām institūcijām. Vienā vārdā – demokrātija. Šī vārda īstajā izpratnē, nevis tā, kā to esam pieraduši lietot. Partijas mērķis ir īstenot biedru kā grupas intereses un ideālus.

Ko pārmet Aivis Biķernieks un vēl daži kritiķi: «Vispirms ir jāatbild uz jautājumu - ko darīs, ko īstenos, kā intereses aizstāvēs Tautas varas partija?» Interesanti, kā intereses var aizstāvēt partija, kurā vara pieder biedriem? Kādi būs biedri, tādas intereses arī aizstāvēs. Ņemiet vērā – tā tomēr ir atšķirība ar mūsdienām, kad partijas aizstāv oligarhu intereses. Kāpēc uz šo jautājumu kritiķi nav spējuši rast atbildi – pašam gribētos saprast.

« arguments: "Es uzskatu, ka to izveidos paši cilvēki. Nav uzreiz jāstāsta – mēs esam sociālisti, komunisti, liberāļi utt. Cilvēki sanāks, vienosies par to, ko vēlas panākt un to arī realizēs (..)" neiztur kritiku.» Kāpēc neiztur? Ja cilvēki nespēs vienoties, tad tā ir anarhija. Spēs – partija. Kāpēc tas nepatīk kritiķiem? Tāpēc, ka tas nozīmē, ka cilvēki spēs vienoties bez šo ģeniālo kritiķu dotajām vadlīnijām un labajiem padomiem, kurus savukārt iesaka partiju sponsori. Tāpēc nepatīk ideja par partiju, kur visu lems biedri.

«Šobrīd analoģiski varētu šo ideju un tās nesēju salīdzināt ar konstruktoru, kas rada kaut kādu mehānismu, kura funkcijas un attiecīgi pieskaņos vajadzīgajiem apstākļiem, tas ir - universālam pielietojumam.» Bingo!!! Ar to arī vajadzēja sākt apskatu par TVP. Jā, Biķernieka kungs, tieši tā – tas ir konstruktors, kuram kopā saliekoties mēs redzēsim, ko patiesi vēlas tauta un vai tā spēj vadīt valsti. Es esmu gatavs viņai piedāvāt šo iespēju, ja tauta to pati izvēlēsies.

Par vēl dažām pozīcijām, kuras A. Biķernieks ir sajaucis, pārpratis un piedēvējis pavisam citiem mērķiem, kurus es arī labprāt gribētu redzēt īstenotus, parunāsim citreiz. Bet pieskarsimies vēl cīņai starp realitāti un Belindževu, kurš portālā draugiem.lv esot izlasījis manu rakstu par TVP un uzskata, ka es šo ideju esmu radījis ar mērķi atbalstīt partokrātus (cik noprotu, tie viņa izpratnē varētu būt partiju ieceltie ierēdņi), postsovjetiskumu, ka tas esot draņķis, kura iztirzāšana un atklāšana mani ļoti uztraukšot.

Jap, mani tas uztrauc. Man nepatīk, kad manas idejas sagroza. Par to, kāpēc man tas nepatīk, esmu jau rakstījis stāstos par jēdzienu atbrīvošanu. Un stāsts par realitāti ir vienkāršs – jums nesaprast TVP ideju pilnībā tikmēr, kamēr domājat uzspiestos jēdzienos. Cik redzu, kritiķi no manis izmisīgi grib sagaidīt info – ko es atbalstu? Liberāļu, komunistus, krievus, ASV? To, ka es gribu kaut kā panākt Latvijai labāku likteni, viņi nepieņem. Varbūt pēc sevis spriež? Kas to lai zina. Problēma ir tāda, ka par to, kādas ir manas politiskās idejas, ko es vēlos panākt, ko mainīt ministriju darbā, es būšu gatavs sākt runāt tikai tad, kad izveidosies partija. Kad es būšu pārliecināts, ka tam, ko es saku, ir jēga. Ka cilvēki par to spriedīs, nevis balstoties pēc tā, kāds ir sponsora viedoklis, bet gan kāda ir katra paša vēlme. Un mana pirmā vēlme ir dot cilvēkiem iespēju pašiem lemt, nevis iet pie kāda oligarha un cerēt, ka viņa kaut kas no manis teiktā liksies interesants.

Līdz tam brīdim visu kritiķu vēlme saistībā ar TVP ideju man piesiet kaut kādas politiskās simpātijas, kaut kādu atbalstu, ir vienkārši tizla. TVP ir reāla iespēja katram īstenot to daļu varas, kas jums ir piešķirta. Nevis reizi četros gados, bet ar reālām, pastāvīgām kontroles iespējām. Es nevēlos teikt, ka TVP kā tāda būs vienīgā. Es ceru, ka šis modelis nākotnē kļūs par populārāko, lai arī viņam ļoti būs jācīnās, lai nenokļūtu tādā pašā «demokrātijas» teātrī, kā mūsdienu partijas un to biedri.

TVP ir iespēja kaut ko mainīt uz labo pusi. Ar uzsvaru – nevis vienkārši kaut ko mainīt, bet ar jēgu un reālu rezultātu. Un tā ir jūsu, latviešu izvēle – vai baroties no pasakām, ko ražo oligarhu partijas, jeb censties kaut ko manīt. Protams, ka varat arī īstenot Belindževa labsajūtu: «Autors tiesam nesaprot, kapec: "neizraisīja gandrīz nekādu interesi."?»