Ievads Nr. 2. Kāpēc partijas nedara to, ko vēlās to biedri?

Rakstu jau tagad, lai pēc vēlēšanām man neteiktu – jā, jā, tu tagad runā, bet pats nezināji. Uzreiz saku – jūs būsiet vīlušies par vēlēšanu rezultātiem. Nē, es šajā situācijā nedomāju par to, cik un kādas partijas ievēlēs. Es šoreiz domāju tieši partiju biedrus un tos kvēlticīgos, kas ies uz vēlēšanām nevis tāpēc, ka vajag, bet gan tāpēc, ka viņi tic partijām. Kāpēc jūs būsiet vīlušies? Tāpēc, ka Latvijas partijām ir nospļauties uz to, ko jūs gribat, vēlaties un par ko balsojat. Paies tikai mēnesis un jūs šokēs tas, ko partijas izdarīs, veidojot valdību. Paies vēl mēnesis un jūs šokēs jaunais budžets, kas pārkāps pāri visiem partiju solījumiem un tos vienkārši neievēros. Paies vēl pusgads un jūs sapratīsiet, ka arī partijas valdei ir pilnīgi vienalga, ko jūs gribat. Tā ir bijis vienmēr un tā būs.

Rakstu jau tagad tāpēc, lai pēc vēlēšanām varat palasīt un saprast, kur ir tā vaina. Vaina nav jūsos un neko nepalīdzēs arī tas, ja jūs «Vienotību» nomainīsiet uz ZZS vai «Nacionālo apvienību» uz «Saskaņu». Vai aiziesiet uz «Jauno konservatīvo partiju» vai pat «Vienoti Latvijai». Ja iesiet uz Lilitas Zatleres partiju, tad tālāk nelasiet – tur nekas nav līdzams. Bet pārējiem varu pastāstīt, kāpēc no partiju rokādes labuma nebūs.

Tas ir vēl viens stāsts par to, kāpēc es nevēlos balsot. Iemesls – pat ja es kļūšu par kādu Latvijas esošās partijas biedru, šī partija nepārstāvēs manas intereses. Ne jau tāpēc, ka citi partijas biedri domātu par kaut ko citu, vai nebūtu Latvijas patrioti un tamlīdzīgi. Gluži vienkārši esošo Latvijas partiju mērķi ir nevis īstenot savu biedru idejas, bet gan atbalstīt dažas personības, kuras savukārt kontrolē dažādi grupējumi un sponsori.

Es saprotu, ka Latvijas iedzīvotāji kā definīciju pieņem ideju – ja tu esi partijā, tad tā rūpējas par savu biedru interesēm. Patiesībā tas nav pat partijas definīcijā. Ņemsim atkal talkā lv.wikipedia.net. Partija ir politiska organizācija, kuru izveidojuši kādas valsts pilsoņi, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību parlamentā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē. Interesanti, ka pat definīcijā nav minēts tas, ko mēs uzskatām par pamatu – biedru intereses. Jo patiesībā biedri ir tāda sastāvdaļa, ko parasti nosaka valsts likumdošana. Nu, par to, cik biedriem partijā jābūt.

To, ka partijas pārstāv noteiktu varas un finanšu grupējumu intereses, nosaka arī partiju izveidošanās pamati – tās savulaik veidoja dažādi monarhiju galma grupējumu, lai aizstāvētu savas intereses. Republikas apstākļos partijas izmantoju vēlēšanu sistēmas priekšrocības. Savā ziņā tas deva iespēju tautai ietekmēt valsts notikumus, tomēr pamatā kļuva par varas aprindu iespēju laicīgi pamanīt – ja ir vēlēšanās – tautas neapmierinātību un veikt kaut kādas reformas, lai nepieļautu Ukrainas maidanu. Es nesaku, ka šiem varasvīriem mērķi ir tikai tautu paverdzināt – Rietumeiropas valstsvīri ļoti rūpējās par saviem cilvēkiem. Vienīgais, kam es nepiekrītu – ka tā bija tautas vara, kas veidoja pagājušā gadsimta Rietumeiropu. Un reizē arī Latvijā nav nekādas tautas varas un partijām biedri ir vienkārši statistika. Uz to norāda kaut vai mūžīgais kadru trūkums Latvijas partijās – pēc astoņiem darbības gadiem nav jaunu personību, ko piedāvāt. Jo vecie taču neies dalīties.

Piedodiet, partiju biedri, bet tas ir ļoti nožēlojami vērot, kā jūs stāstiet par savu partiju, kā tā rūpējas, kā tā aizstāv, kā jūs tagad ietekmēsiet. Ticiet man, no malas tas izskatās tiešām nožēlojami. Un tad jūs izbrīna, ka cilvēki jums netic. Bet viņiem taču jūsu ir žēl. Nav tā, ka viņi jums netic, ka viņi jūs nesaprot. Bet vairāk vai mazāk viņi redz reālo situāciju, kā jūs tikai bezjēgā lejat ūdeni uz Lemberga, Šķēles, Krievijas, Āboltiņas, dažādu naudas muķu, kas atbalsta Latvijas nacionālistus, dzirnavām. Un nezin kāpēc jūs, biedri, sagaidāt, ka par jums priecāsies un atbalstīs?

Ja mani vēl nesaprot partijas biedri, lai pavēro, kā rodas partiju valdes. Man bija iespēja šādā partijā piedalīties un nesen, pēc aprakstītā materiāla presē, sapratu, ka tāpat veidojās viena no šī gada jaunajām partija. Izveidojas kodols, kurš rada partijai nelielu atpazīstamību. Tie ir aktīvi cilvēki, kurus uz darbību aicina sabiedrībā labi pazīstama persona. Reizē ar biedru aktivitātēm pamazām veidojas grupējums, pieaug skaits. Un tad nāk lielā sapulce, kurā pēkšņi uzrodas ļoti daudz nevienam nepazīstamu cilvēku, kuri nobalso par partijas izveidi un pēc tam valdē ievēl cilvēkus, no kuriem lielākā daļa vai pat visi nekad nav bijuši līdz šim aktīvi atpazīstami. Un tad partijas aktīvajam kodolam pasviež kā kaulu iespēju kandidēt Saeimas vēlēšanās, bet reklāmas materiālos viņus nepiemin. Biedru aktivitātēs neparādās arī gandrīz neviens no nepazīstamajiem puišiem, kas sastādīja nepieciešamo 200 biedru skaitu. Visdrīzāk, ka viņi drīzumā no partijas izrakstījās. Izņēmums bija Lilitas partija, bet toreiz tauta uz milzīga pacēluma, izmantojot Zatlera zīmi priekšgalā, pati pērās ar tādu masu, ka šādas aktivitātes aizgāja lielākoties garām. Tas gan netraucēja iefiltrēties Klāva Olšteina ļaudīm un valdē salikt tikai savus cilvēkus, bet kopumā Lilitas Zatleres vēlme spīdēt radīja precedentu, kas skaidri parāda, ka tauta var. Tikai vajag tādu politisko veidojumu, kas tiešām ievēros iedzīvotāju vēlmes.

Lai apietu to, ir jārada partija, kur visu nosaka biedri, nevis valde. Bez politiskiem sponsoriem, bet ar reālām biedru aktivitātēm un viņu interešu realizāciju. Man gan grūti šo veidojumu nosaukt. Tuvākais varētu būt - Masu partija - tipiska pilsoniskas sabiedrības pārstāvniecība, kuras uzdevums ir valsts politikas ietekmēšanā ilgtermiņā līdz vēlamo rezultātu sasniegšanai. Partijas atbalstītāju vienotājs ir ne tik daudz harismātiski līderi, cik ideoloģija un ticība no tās izrietošajiem mērķiem.

Es gan gluži šim apzīmējumam nepiekrītu. Es vēlētos piedāvāt nosaukumu šādām politiskam veidojumam – demokrātiskā partija, ņemot šeit vērā vārdu «demokrātija» tā īstenajā apzīmējumā, nevis «kā to saprot ASV». Un par to, uz kādiem principiem šī partija mūsdienās var darboties un kāpēc tā beidzot patiesi varētu ņemt vērā gan savu biedru, gan vēlētāju viedokļus, uzrakstīšu vēlāk. Jāsavācas pašam ar domām un jāapkopo viss tas, kas pa pēdējiem gadiem ideju veidā nosēdies.