Covid – 19 grauj ES pamatus
# Katrs no smējējiem
var būt 101 un nākamais, kuram nav nedz gultas vietas, nedz
aprīkojuma slimnīcai, lai glābtu dzīvību.
Brīdī, kad no
Ķīnas sāka pienākt ziņas par jauno koronavīrusu, radās virkne
pārdomu, kuras diemžēl arī tagad, pēc diviem mēnešiem, nav
mainījušās. Šīs pārdomas skāra Eiropas Savienības un arī
Latvijas valsts vadību un diemžēl viss notika tieši tā, kā
paredzēja mans nepatīkamākais scenārijs.
Savas domas tobrīd
nepublicēju un varbūt arī labi, ka tā, jo Veselības ministre
Ilze Viņķele februāra mēnesī draudēja ziņot policijai par ziņām, kuras viņa uzskatītu par viltus ziņām un nekādu kritēriju tam, kas būtu viltus ziņas, jau nebija. Pieļauju, ka arī nekā citādi manas pārdomas tobrīd nosaukt
nevarēja. Vienīgais, ar ko atšķīros no citiem – jau februāra
sākumā ģimenē bijām gatavi strādāt un mācīties izolācijā
un iepirkām kartupeļus un citus dārzeņus vismaz uz trim mēnešiem.
Diemžēl tobrīd informācija par jauno Covid – 19 vīrusu bija
nepilnīga un man likās, ka ar to pietiks, lai šo krīzi pārlaistu
un neizslimotu. Diemžēl gan Eiropas Savienības, gan Latvijas
valdība izdarīja visu, lai mēs no tā neizbēgtu.
Lai saprastu, kāpēc
tieši tā, atgriezīsimies nedaudz pagātnē un atcerēsimies, kāda
bija sākuma informācija. Nevienu brīdi neesmu varējis saprast
tekstus, ka tas vienkārši jāizslimo, ka mirs tāpat maz. Nav
nozīmes, ar ko šo saslimšanu salīdzina, bet tās vienalga ir
papildus nāves citām slimībām un nedomāju, ka kādam to vajag.
Un sākumā informācija bija tāda, ka saslimšana ir diezgan
nāvējoša, inkubācijas periods – divas nedēļas un šajā laika
periodā ne viens vien no ķīniešiem ir paspējis izbraukāt apkārt
pa pasauli.
Šajā brīdī
parādījās pilnīga Eiropas Savienības vadības un reizē arī
Latvijas valdības nespēja izvērtēt situāciju. Var jau domāt
visu ko, bet ņemiet vērā, ka tas ir reāli pilnīgi jauns vīruss,
par kura blaknēm, iespējamo izplatības veidu un visu pārējo
nekas praktiski nav zināms. Uzskatu, ka arī ANO un citas
starptautiskās organizācijas nostrādāja ļoti slikti – pirmais
un galvenais uzdevums uzreiz bija maksimāli izpētīt visu, kas ar
vīrusu saistīts, bet tā vietā reālās vīrusa izpausmes nonāca
pie cilvēkiem gandrīz pa pilītēm. Man nav žēl, ka kādam bija
visa informācija, bet reāli izskatījās, ka arī valstu valdības
vadījās no kaut kādas ļoti apgraizītas versijas, jo ko bija
vērti apgalvojumi, kas izskan dažās valstīs vēl aizvien, ka tā
ir tikai sava veida gripa un jāļauj pārdzīvot.
Šajā brīdī
Eiropas Savienībai bija jāīsteno stingrs protokols visām ES
valstīm viena iemesla dēļ – mums ir atvērtas robežas.
Vienīgais variants, kā saglabāt atvērtas robežas, bija uzreiz
slēgt ārējās ES robežas un izveidot speciālas karantīnas
zonas, kurās uzturēties atbraucējiem no vīrusa skartajām zemēm.
Galvenais faktors, kāpēc to neizdarīja, ir vienkāršs – bailes
par ekonomiku. Nezinu, vai tagad kāds jūtas labāk? Ja ES tā būtu
rīkojusies, tad vismaz sistēmas iekšpusē viss darbotos, kā līdz
šim. Tomēr nenotika pilnīgi nekas. Neoficiāla informācija
liecina, ka bija piecas sapulces par šo tēmu, bet darbība nesekoja
un ne velti Itālijas iedzīvotāji uzskata, ka ES viņus pameta.
Tieši to pašu
izdarīja arī Latvijā. Ja būtu laicīgi slēgtas robežas, tad
vismaz paši savas valsts iekšpusē varētu normāli dzīvot.
Tagad ir zināms, ka
inkubācijas periods var būt gandrīz mēnesis, ka daudzi izslimo
bez slimības pazīmēm, bet tai pat laikā ir slimības pārnēsātāji
un turklāt pastāv iespēja, ka slimība pēc pazušanas var
vienkārši atgriezties. Pie šādiem nosacījumiem masveida
izslimošanu ar Covid – 19 praktiski apturēt vairs nevar, var
samazināt tikai saslimšanas ātrumu un šajā gadījumā valdība
13. martā rīkojās pareizi, ieviešot valstī karantīnu. Ja kādam
liekas, ka tas nav nopietni, atgādināšu – jau februārī valdība
informēja, ka reāli ir simts gultas vietas epidēmijā cietušajiem.
Katrs no tiem, kas par to pasmejas, var būt tas 101 un nākamais,
kuram vienkārši nav nedz gultas vietas, nedz aprīkojuma slimnīcai,
lai glābtu dzīvību.
Nākotnes scenārijs
visdrīzāk iekļaus karantīnas paildzināšanu. Ar periodiem, kad
to noņems un atjaunos, kad atkal saslimšana uzliesmos, tikai tad
veselības sistēma tam varētu būt gatavāka. Kamēr būs vakcīna.
Tā visdrīzāk nebūs ātri, jo vakcīna patiesībā ir ļoti
riskants pasākums – radīt produktu, kas situācija pasliktina,
nevis uzlabo – tā nemaz nav tik maza iespējamība. Te ir visi
faktori – gan iespējamība, ka vakcīna tieši rada saslimšanu,
gan variants, ka īsti no vakcīnas jēgas nav un tāpat cilvēki
slimo. Arī pēc kvalitatīva produkta radīšanas ilgu laiku
turpināsies saslimšanas, jo pat vakcīna nav pilnīgs glābiņš –
apmēram viens līdz divi procenti vakcinēto pēc tam vienalga
izslimo ar šo slimību.
Tomēr es vairāk
vēlētos pieskarties tēmai, kas ir pati sāpīgākā tieši mums –
Covid – 19 parādīja, ka ES vadība ir ļoti vāja, lēna un
nespējīga uz nepieciešamajiem lēmumiem krīzes situācijā. Ņemot
vērā, ka viena no galvenajām savienības idejām ir Šengenas zona
– brīva pārvietošanās, tas ir ļoti svarīgi. Būtībā šogad
ES vadība ar savu bezdarbību atvēra ceļu pie mums nezināmam
vīrusam. Kas visdrīzāk nozīmēs tūkstošiem mirušo un jau tagad
nozīmē ļoti lielas ekonomiskās problēmas visām ES valstīm.
Ņemot vērā, ka pēdējā laikā tālajos Austrumos regulāri
uzplaiksnī dažādas epidēmijas, varam nonākt līdz situācijai,
ka parādās arī kas bīstamāks par Covid – 19 un tad atkal
izrādīsies, ka ES patiesībā nav ne vienotas politikas, nedz
darbības plāna. To savulaik jau pierādīja bēgļu krīze.
Interesanti, ka šī situācija ir līdzīga ar bēgļu krīzi –
brīdi, kad bija skaidrs, ka šī iebraucēju lavīna ir kaitīga ES,
pierobežas valstis spieda speciāli bēgļus uzņemt. Arī tagad no
ES vadības puses nāk savāda informācija, kuras mērķis ir
panākt, lai šajā jau tā trauksmainajā laikā valstis uzturētu
atvērtas robežas Eiropas Savienības ietvaros. Var jau būt, ka tam
visam apakšā ir kaut kāda dziļāka jēga un ideja, bet to
iedzīvotājiem nedz skaidro, nedz pastāsta un beigās esam tur, kur
esam.
Covid – 19 ļoti
labi parādīja pašreizējās ES vājumu. Tā ir tikai pirmā
bezdelīga – ja situācija atkārtosies, ES var ļoti spēcīgi
mainīties, vai pat sabrukt līdz atsevišķu valstu savienībai, kas
saglabā savā starpā līgumus un kontrolējošās institūcijas.
Turklāt jānorāda, ka zināma vaina jāuzņemas ES vadošajām
valstīm, kas ES pārvaldošās institūcijas – Eiropas Komisijas –
vadībā regulāri izvirza personas, kas neizceļas nedz ar
izlēmīgumu, nedz spēju komunicēt ar iesaistītajām valstīm,
nedz arī lēmumiem, kas būtu noderīgi visiem. Ir sajūta, ka EK
rosinātais un vadītais parasti ir tik tālejošs un teorētiski
ilgtspējīgs, ka tā īsti viņiem sliktu pārvaldību pārmest
nevar, jo tam visam kaut kad nākotnē būtu jānostrādā par labu.
Tomēr Covid – 19 gadījumā un nākamo epidēmiju gadījumā tur
nebūs nekāda nākotne – tas viss ir jānostrādā ātri, efektīvi
un pārliecinoši tagad un uzreiz.
Jaunā bēgļu krīze
pie Grieķijas robežām rāda, ka ES vadība ir spējīga tomēr
izdarīt kaut kādus secinājumus, pat ja problēmas attīstību pati
ir veicinājusi. Redzēs, ko rādīs laiks attiecībā uz epidēmijām.
Tur nepietiks ar atļauju Grieķijai turēt bēgļus pie robežas un
pašiem ar smaidu nolūkoties uz šo situāciju. Ja būs vēlme
saglabāt ES kā teritoriālu veidojumu, būs jālemj par ļoti
stingriem protokoliem nākamās epidēmijas gaidās.
Komentāri
Ierakstīt komentāru