Tautas varas partija – kas tas ir?

Par to, kādā partijā es vēlētos būt un pēc kādiem principiem tai jāstrādā, esmu jau rakstījis. Tagad centīšos to visu savākt kopā vienā. Uzreiz atzīmēju – šeit es neko nerakstīšu par to, ko vēlētos panākt politikā un kādai būtu jābūt valsts sistēmai, lai šāda partija darbotos pēc iespējas efektīvāk. Tikai dažos teikumos atzīmēšu vairākus priekšnosacījumus, kas obligāti nepieciešami šādas partijas efektīvam darbam. Stāsts ir vienkārši par demokrātisko jeb Tautas varas partiju.

Uzreiz jāatzīmē, ka vēl pirms desmit gadiem modelis, ko aprakstīšu, nebūtu reāls. Mērķis – izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai nodrošinātu ikviena partijas biedra piedalīšanos partijas darbībā. Tas nozīmē, ka biedriem ir pieejams internets. Un tā ir – pat ja tu esi veca tantiņa laukos, tu vari aizdoties uz tuvāko bibliotēku, atvērt nepieciešamo mājas lapu un nobalsot. Vārdu sakot – priekšnosacījums partijai ir mājas lapa ar datu bāzi, kurā ikviens biedrs var atdot balsi par apskatāmajiem lēmumiem.

Piemēram, valdes vēlēšanās. Var taisīt divpakāpju. Vispirms uz valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu vietām piesakās visi, kas vēlas. Ja pieteikušos skaits ir ļoti liels, tad pēc tam balso par tiem, kas savākuši lielāko balsu skaitu. Uz partijas kongresu vai kā to pasākumu nosauc, sanāk jau ievēlēta valde, kuru vienkārši apstiprina pēc rezultātiem. Turklāt valdē obligāti nav jābūt partiju līderiem – tur jābūt vairāk izpildītājiem, kas ir gatavi kvalitatīvi realizēt to, ko izlems biedri. Savukārt uz kongresu ierodas reģionālo šūniņu pārstāvji ar saviem piedāvājumiem, kurus kongresā pieņem vai noraida ar visu dalībnieku balsojumu, savukārt pieņemtos apstrādā nepieciešamajā formā, pieņem vai noraida atkal ar visu biedru balsojumu. Domāju, ka visi nekad nebūs, tāpēc robeža varētu būt 80 procenti, lai balsojumu ieskaitītu. Bet tie jau ir sīkumi.

Ir virkne nosacījumu, kas nepieciešami, lai partijas darbība būtu droša. Vispirms, lai nepieļautu krāpšanos interneta datu bāze – pilnīga atklātība. Visi redz, kā es balsoju un es redzu, kā visi balsoja. Gan pa reģionālajām šūniņām, gan arī visi kopā. Ņemot vērā mūsdienu sistēmu, kad visi cenšas slēpties aiz aizklātajiem balsojumiem, tas ir tikai godīgi – ja vēlies politikā paust savu domu, tad esi atbildīgs un dari to atklāti. Citādi mūsdienās redzam, kā ir ar atbildību – lai kas notiktu, tāds politiskajā sistēmā atrast nevar. Galvenie ieguvumi – partija realizē to, ko vēlas biedri, nevis valde ar praktiski neierobežotu varu aiz biedru muguras realizē savu atbalstītāju un «krusttēvu» intereses, ignorējot visu, kas solīts un teikts.

Kā šādu partiju izveidot? Izklāstīšu savas domas – ja rodas nepieciešamais domu biedru skaits – vismaz 20, tad var izveidot biedrību. Viens no nosacījumiem, kuru uzskatu par obligātu – ikmēneša biedra maksa – 1/50 no minimālās algas. Pensionāriem, bezdarbniekiem un cilvēkiem, kas dzīvo uz pabalsta – cita sistēma. Nepieciešams savākt summu, kas ļautu izveidot nepieciešamo interneta datu bāzi un mājas lapu. Ja tas ir izdarīts un biedrības pārstāvju skaits pārsniedz 200 biedrus, var veidot partiju.

Vēlams partiju izveidot nākamā gada sākumā. Es saprotu, ka Latvijā ierasts izveidot partijas pirms vēlēšanām, bet tas ir neprofesionāli, turklāt muļķīgi – viss darbojas izmēģinājuma režīmā, paši nesaprotam, ko vēlamies un tādā stilā. Ja šī ideja iegūs savu realizējumu pēc nākamajām pašvaldības vēlēšanām, uzskatu, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās nemaz nav vērts startēt – ne paši būsim gatavi, ne arī būs izveidojusies biedru izpratne par to, ko vēlamies piedāvāt tautai.

Kam šāda partija ir izdevīga? Vispirms visiem tiem, kas tomēr vēlas, lai viņu viedokli uzklausītu. Tad mazo partiju pārstāvjiem. Nevis tiem, kas veido partijas, ar mērķi kļūt par līderiem un visiem pārējiem stāstīt, cik viņi ir gudri, bet gan tiem, kas patiesi vēlas kaut ko panākt, pat varbūt arī nepopulāras lietas. Ir vērts pievienoties kaut vai arī tāpēc, ka šādā veidā var iegūt domubiedrus un ar laiku atdalīties, kad ir pārliecība, ka pietiekami liels skaits biedru domā līdzīgi un ir gatavi veidot savu partiju.

Es nevēlējos plaši aprakstīt savu ideju pirmsvēlēšanu periodā. Zinu latviešus – lielākā daļa ir pārliecināti, ka nu tagad ies, būs un viss notiks. Ka viņu partija beidzot parādīs, kas un kā patiesībā būs. Esmu lasījis šo cilvēku stāstus jau gadiem, vērojis, kā viņu entuziasms ceļas, krīt un reizēm sabrūk. Un tagad rakstu tāpēc, lai cilvēki laicīgi izlasītu un tad, kad nāks vilšanās pēc vēlēšanām, saprastu, kāpēc tā. Un saprastu, ka ir vismaz viens piedāvājums, viens variants, kas var mēģināt šos drausmīgos nolemtības ciklus pagriezt attīstības virzienā, nevis ļaut turpināt baroties oligarhiem.

Nākamajos stāstos pastāstīšu vēl par virkni nosacījumu, kas nepieciešami, lai šāda partija nekļūtu par kārtējo oligarhu izklaides projektu un spētu darboties patiesi efektīvi un tautas labā.