Debilu kaitinātāju muļķīgās pārdomas

Jeb cik ilgi var tēlot pilnīgus idiotus vai mācība Nr. 3.

Šoreiz stāsts būs par to, kur katrs jau paspējis savu protestu vai atzinību izteikt. Par to, kā ASV iekļāva Lembergu un ar viņu saistītos uzņēmumus Magņitska sarakstā un noteica sankcijas. Un tad nu vesela kaudze vaimanā – vai, cik slikti, kā tā drīkst, ko ASV iedomājas?

Ja tā nopietni, mani šajā stāstā izbrīna tikai viens – cik ilga bija ASV pacietība. Nē, pavisam nopietni. Manuprāt, ikvienam citam jau sen būtu apnicis klausīties reāli debilas atrunas par to, kāpēc nav izdarīts tas, kas solīts. Latvija visus šos gadus atgādina dzērāju, kuram ir palīdzējuši tikt ārā no slikta kolektīva, kurām apsolījuši aizsardzību, bet par atbildi pašam jāpiedalās kopējā darbā un jābeidz dzert, slikti uzvesties un sasieties ar tiem, ar ko iepriekš dzerts. Tā vietā Latvija solīto nepilda, met pa lampu un meklē, kā ar korišiem atkal samesties kopā. Kad par to visu vienreiz uzšauj pa pieri, tad bļāviens pa visu pasauli: «Par ko! Kā jūs uzdrīkstējāties!»

No vienas puses var saprast stāstus par to, ka ASV ietekme palielinās. No otras puses – ko jūs gaidījāt? Kad Baltijas valstis ieguva neatkarību, solīja, ka ies pa demokrātijas ceļu. Tīri teorētiski mēs to izdarījām, tīri praktiski mūs iepēra publiski visas pasaules priekšā ar Lembergu. Nē, tiešām – visu šo laiku ļāvām darboties šai personai Latvijas politikā un tagad taisām izbrīnītu seju – par ko!? Tas, ka tagad ASV prezidentam Donaldam Trampam rosina atcelšanu no amata nopietnu pārkāpumu dēļ – jā, tas ir normāli, ASV taču ir demokrātija. Kāpēc tad pēkšņi pie mums demokrātijai jābūt kādai citādākai?

ASV iejaucas banku darbībā? Aizdomas par naudas atmazgāšanu ir bijušas saistītas ar visām trim slavenajām bankām - «Banka Baltija», «Parex», «AB banka» - visos šajos gadījumos bija saistība ar Krieviju. Un aizdomas ir arī par Zviedrijas bankām – arī tur notiek nopietna izmeklēšana. Nesaprotu – tiešām kādam likās, ka ASV turpinās sēdēt un tā vienkārši uz to noskatīties?

Tas, ka ASV ir mainījusi savu attieksmi pret neko nedarīšanu, liecināja fakts, ka pēdējos gados ASV pieprasa valstu saistību izpildīšanu saistībā ar «NATO». Latvija pēdējā laikā sāk iekļauties prasībās, bet Eiropas daudzas valstis vēl aizvien turpina tēlot koķetas prostitūtas – vai nu tiešām tik daudz vajag? Tāda pat attieksme ir uz sadarbību ar Krieviju, turklāt tā pat neatbilst pašu Eiropas valstu sludinātajiem zaļajiem mērķiem un politiskajai nostājai. Pilnīgi loģiski, ka šādā situācijā ASV paliek aizvien agresīvāka un pieprasa īstenot gan uzņemtās saistības, gan arī sludināto politikas kursu.

Mācība pāris teikumos – var jau būt, ka kāds iedomājās, ka mēs esam pilnīgi neatkarīga valsts, kurai uz visiem nospļauties. Naivos 1940. gadā izārstēja Krievija, bet tādu pašu ārstēšanu man pašlaik negribas. Ja jums gribās – uz priekšu, lai Lembergs mūžam brīvs!

Ak jā - izrādās, ka šis ir simtais mans raksts šajā blogā. Nu ko - atliek viena apsveikt pašam sevi ar veikumu. :)