Nelojalitātes zvērests

Tā nu gadījās, ka nesen bija iespēja dzirdēt, kā skan Latvijas pilsoņa zvērests. Tas radīja pāris nepatīkamas pārdomas. Vispirms gan došu iespēju katram pašam izlasīt un padomāt – kāpēc pēdējais teikums skan tieši tā un kāda velna pēc tur ierakstīta latviešu valoda?

«... kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs Latvijas Republikai.

Apņemos būt lojāls Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus.

Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.

Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.»

Tik stulbu ņirgāšanos gan par pašu valsti, gan par cilvēkiem, kas vēlas kļūt par pilsoņiem, nevarēju pat iedomāties. Ja sadala tekstu pa daļām, tad rezultātā sanāk, ka zvēresta devējs, neko nepārkāpjot, var cīnīties par mūsu valsts pievienošanu vienalga kam. Galvenais, lai saglabātu nosaukumu – republika. Kā kādreiz – Latvijas sociālistiskā padomju republika. Un viss notiek. :)

Laikam jau reāli redzot, ka sākumā viss salaists dēlī, nākamajā teikumā – «Apņemos būs lojāls Latvijai». Laikam domāts padomju laikā izlaistais mikroautobuss.

Beidzot trešajā rindā, laikam pilnībā apķērušies, ka sākumā sarakstīts diezgan pamatīgs sviests, konkrēti minēts, par ko runājam – solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību. Nu beidzot visiem, kas klausās, nav vairs šaubu, par ko dots zvērests un tāpēc par pirmo divu rindu sviestu varam neuztraukties. Problēma gan uzreiz seko – iznāk tā, ka solās «stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu». Vispār jau tas ir savāds uzdevums cilvēkam, kurš tikko ir pieņemts par pilsoni. Tā būtu valodnieku nozare un šīm personām būtu jāapņemas tikai «prast vienīgo valsts valodu». Pašreiz iznāk kaut kā savādi – atbrauca cilvēks no Pakistānas un ķersies pie valsts valodas stiprināšanas. Varbūt izdos kādu mācību materiālu? Vārdu sakot – pilnīgs sviests. Starp citu – šeit patiesībā pietika ar sadaļu, ka solās pildīt Latvijas satversmi un likumus, jo tur viss jau ir iekļauts.

Tālāk tev uzreiz pasaka, kāpēc tu esi pieņemts par pilsoni - «strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.» Par to, kas Latvijā skaitās tauta, mēs jau zinām – sarakstu skatīt saeima.lv. Vienā no komentāriem ziņu p

ortālos bija ierakstīts, ka tas ir pazemojuši un tam es piekrītu – tas ir pazemojoši, it īpaši pašreizējā situācijā. Pietiktu, ja būtu rakstīts – solos godīgi dzīvot un strādāt. Galu galā – tas viss ir filozofiski un estētiski pasniegts un to tik muļķīgi precizēt var tikai mūsu «simts gudrās galvas».

Un beigas ir ģeniālākais veidojums – autori laikam nolēma, ka sākums ir nepietiekami samurgots un tāpēc jāizdomā vēl kaut kas grandiozāks. Pēc idejas, ja pieļauj, ka katrs nākamais teikums ir svarīgāks par iepriekšējo, tad pēdējais ļauj darīt visu, ko grib. Nākamais pilsonis solās nevērsties pret «demokrātisku un neatkarīgu Latviju». Tas nozīmē – sola nevērsties pret valsti, kuras nav. Ja vēl varam pastrīdēties par neatkarības līmeni, tad demokrātijas jēdzienam pašreizējā Latvija nekādi neatbilst.

Secinājums – nākamais pilsonis dod zvērestu pret valsti, kas neeksistē. Jums liekas, ka nepilsoņi, kas kļuvuši par pilsoņiem, neuzvedas lojāli Latvijas valstij? Kāpēc viņiem to darīt, ja zvērests to praktiski nepieprasa. Vienīgā sakarīgā vieta – apsolīja aizstāvēt Latvijas neatkarību. Kā viņi to darīs – tas jau katram pašam jāizdomā.

Visa šī pentera vietā varētu būt vienkāršs teksts:
«... kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs Latvijas valstij un aizstāvēt valsts neatkarību ar ieročiem rokās. Apņemos godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus, godīgi dzīvot un strādāt.»