Par reālo politiku

Lielbritānijas «brexit» sastop internetā gan sajūsmu, gan nosodījumu. Man gan gribas raudāt. Un pieļauju, ka ar laiku tāds es nebūšu vienīgais. No otras puses – ja tu esi ... (nezinu, kā tādu prāta trūkumu politkorekti apzīmēt? Varbūt «džons»?), tad tur vairs palīdzēt nevar. Pāris vārdos par to, kā es redzu «brexit» - tas ir tā, ka tu ej uz veikalu pēc šašlika, bet tur notirgo veikalniecei pāris centus no piena cenas, nopērc pienu, sajūties varens, aizej mājās un ... it kā gaidīji, ka būs svētki, salūts utt., bet beigās sēdi pie savas piena pudeles un mēģini saprast – ko tagad izdarīji? Tizloties un stāstīt visiem apkārt, cik tas bija vareni, ko izdarīja un tamlīdzīgi var, bet jēgas taču nav nekādas. «Brexit» pamatā ir pamatots uztraukums par imigrantiem. Ļoti lielu darbu paveica pērkami mediji, kas pasniedza kā vainīgos visās Lielbritānijas problēmās austrumeiropiešus un pārliecināja angļus, ka pie visa vainīga ir ES vadība, kas gan pati mēģina piespiest visus pieņemt islamistu...

Pavisam drīz, 3. maijā Kaimiņš dibinās savu partiju. Diemžēl viss ir noticis, kā tas Latvijā ierasts – ir atnācis «mesija» un visi ir gatavi ap viņu pulcēties. Mesija šoreiz ir diezgan demokrātisks un tas var dot savu labumu. Izanalizēju internetā atrodamo partijas dokumentāciju un biedru viedokļus. Secinājumus saliku pa punktiem. Ir vairākas jomas, kas nedaudz pārklājas ar «Tautas varas partijas» modeļa nostādnēm un ir ļoti daudz tādu, kas saglabā iepriekšējo partiju veidolu. Katrā ziņā kopienas «Kam pieder valsts» (KPV) veidotā partija beidzot ir nevis kāda bagāta sponsora, bet gan reāli aktīvu personību veidota partija, ko nosaka arī tās veidošanas pamatīpatnības. Izdevies izbēgt no vairākām pilnīgi stulbām sponsorēto partiju lamatām. Mīnusi: 1. Ļoti savāds partijas pamatmērķis – aizstāvēt nodokļu maksātājus pret Latvijas valsti. Piedodiet, bet tam, kas šito rakstīja, īsti nav saprašanas par to, kas ir Latvijas valsts. 2. Darboties gatavi, uzņemoties likumā noteikto at...

Mani senči bija labi ļaudis. Viņi rūpējās par savām ģimenēm un saimniecībām. Tomēr bija jomas, kur mēs strīdējāmies tā, ka otrā upes krastā varēja dzirdēt. Vectēvam bija savs viedoklis. «Ko tev tur universitātē mācīja? Govi slaukt mācīja? Nemācīja! Kam tad tās mācības vajag?» Tas bija tikai viedoklis, bet nu jau nelaiķim tēvam bieži vien darba stils. Ja minerālmēslus bietēm kaisīja no spaiņa ar rokām, nepārtraukti liecoties, jau gadiem, tad tā tam būs būt. Un tās bija ilgas vārdu kaujas, līdz panācu, ka var kaisīt ar lejkannas palīdzību, mazāk liecoties un taupot rokas. Tāpat nebija vērts runāt par mājas siltināšanu. Par akmeņogļu aizstāšanu ar skaidu briketēm. «Tur taču nekādu ogļu nav. Kā var kurināt?» Šāds viedoklis ir ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem un to var regulāri sastapt arī – iedomājieties, kur – interneta komentāros. Apmēram tā: «Ja mūsu senčiem 12. gadsimtā tā bija labi, tad mums tagad arī būs labi.» Diemžēl vēsture regulāri pierāda, ka, aizņemoties tehnoloģijas ...

Valdību neintersē, vai tauta ir vīlusies vai ko vēlas. Viņi jūs nedzird ne tāpēc, ka jūs nemākat runāt vai vēl ko. Ja aiz jums nav partijas, nav politiska spēka – jūs visi esat klusi vai skaļi runājošas, bet nulles. Man regulāri pārmet, ka es nākotnes risinājumu saredzu jaunā partijā. Vispār jau uzreiz ir divas kļūdas – es nākotnes risinājumu saredzu jauna veida partiju modelī un tam nav nekāda sakara ar esošajām partijām. Man saka – nesauc to par «partiju». Es nevaru piekrist nesaukt politisku organizācija par partiju. Aicināt radīt politisko sistēmu, kas ir par atklātību, patiesību un sākt to ar meliem? Jo definīcija taču ir : «Partija ir politiska organizācija, kuru izveidojuši kādas valsts pilsoņi, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību parlamentā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveid...

Saistībā ar to, ka laikraksts «Bauskas Dzīve» beidzot ir uzsācis cīņu pret negodīgu konkurenci no pašvaldības laikraksta puses, internetā ir ļoti daudz spekulāciju par tēmu – kādām jābūt pašvaldības avīzēm un tamlīdzīgi. Patiesībā visas šīs diskusijas nosedz galveno problēmu – ka pašvaldību vadītāji mērķtiecīgi cenšas iznīdēt privātos medijus un kāpēc viņi to dara. Lai saprastu, kāpēc pašvaldību vadītājiem nepatīk privātie laikraksti, paņemsim vienkāršu situāciju – nesen Bauskas novada apspriesto pētījumu par «Bauskas novada izglītības iestāžu attīstību un optimizāciju». Ko par šo pasākumu raksta Bauskas novada pašvaldības portāls? «Pētnieks prezentē priekšlikumus Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam. Līguma ietvaros SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” veikusi – Bauskas novada deklarēto iedzīvotāju dzīvesvietas adrešu, vecuma un izglītības iestāžu piepildījuma (skolas un pirmsskolas vecuma bērniem) datu apstrādi un attēlošanu uz WEB interaktīvā...

Tik tikko Ilmārs Poikāns twitterī uzrakstīja «Diemžēl ar savām dzīvībām maksā nevainīgie. Taču sprādzieni Briselē ir kā Allaha dāvana tiem, kas pārvalda Eiropu...», kad pirmie politiķi jau palēkdamies sāka izmantot situāciju. Eiropas Parlamenta Inese Vaidere, kas pati sevi vērtē «Cilvēktiesību un demokrātijas nodrošinātāja», te pēkšņi skaļi pauž: «pret terorismu ar demokrātiskām metodēm nevar cīnīties!» Protams, ka varam jau pieņemt, ka realitātē viss ir vienkārši – lielā «brīvības» aizstāve pie pirmā sprādziena pēkšņi saprata, ka var ciest pašas … un sāka attiecīgi rīkoties. Patiesībā viss ir pavisam citādāk. Jau tad, kad radīju Tautas varas partijas ideju, norādīju, ka tam visam jāiet roku rokā ar reālu jēdzienu izpratni. Jo nav jēga no «demokrātijas» piekritēja, kurš balso tā, kā saka saimnieks vai no «totalitārā nacistiskā» režīma sekotāja, kurš vēlas savākt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju balsu kādas idejas īstenošanai. Visa šī putra cilvēku galvās patiesībā neļauj jums sap...

Kāda no ASV televīzijām – pat nezinu kura, bet apbrīnoju par uzdrīkstēšanos – uzņēmusi seriālu «Ādams bojā visu». Seriāls pārsteidzošā kārtā lielākajā daļā gadījumu pārliecinoši sagrauj ļoti daudzus mūsu dzīves mītus. Man līdzīgi uznākusi vēlme tā kārtīgi pakratīt vēl vienu no pašiem lielākajiem 20. gadsimta mītiem – cīņu par sieviešu tiesībām. Vēsture stāsta, ka 20. gadsimts ir īsts uzvaras gājiens šajā jomā. Tagad sievietēm ir tik labi, salīdzinot ar 19. gadsimtu un vēl senākiem laikiem un daudz labāk, nekā valstīs, kur feminisma jeb cīnītāju par sieviešu tiesībām nav. Nu, nākotnē būšot vēl labāk, jo šī cīņa turpinās un it īpaši atalgojuma jomā, kur nerimst idejas par to, ka sievietes saņem par maz, salīdzinot ar vīriešiem. Pieļauju, ka mans apgalvojums daudziem nepatiks, bet tas ir ļoti vienkāršs: «Feminismam ir ļoti maz sakara ar cīņu par sieviešu tiesībām. Tas ir lielo uzņēmēju veiksmīgs projekts, kura rezultātā izdevās nepieļaut algu palielinājumu un pat samazināt darbaspē...

Jau gadiem ilgi kaitina IZM stāsts par to, cik daudz mums ir skolotāju uz vienu skolēnu un ka tā nekur citur nav. Tagad tas ir kļuvis par vienu no pamatojumiem, kāpēc Bauskas novadā būtu nepieciešams likvidēt gandrīz visas pamatskolas, pārvēršot tās par sākumskolām un dažas pilnībā likvidēt. Ar pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit http://www.bauska.lv/allfiles/files/SEEDES_IERAKSTI/PK005_Bauska_zi%C5%86ojums_rotets.pdf Tur vairāk nekā 90 procenti ir ūdens un pārējais ir ierosinājumi, ko darīt, bez pamatojuma ar grafikiem, attīstības līknēm. Vienīgais pamatojums – Bauskas novada ekonomisti izrēķināja, ka pašvaldība ietaupīs 1,6 miljonus eiro. Arguments izskatās izšķirošs. Lai gan nekas jauns jau nav pateikts – tas viss bija paredzams jau pirms desmit gadiem un tagad šāds pētījums ir tikai agonijas fiksācija. Turklāt nevis ar lēmumu «ārstēt», bet gan «nogriezt». Atkal sacepos par šo punktu - «Latvijā uz vienu pedagogu ir vismaz divreiz mazāk skolēnu nekā Eiropā vidēji: La...

2014. gadā uzrakstīju, ko domāju par vēlēšanu rezultātiem. Skaidri un gaiši - «Mums saka, ka tas ir tas, ko mēs izvēlējāmies un galu galā, ņemot vērā, ka mainīt neko nemēģinājām, tā arī ir. Bet latvietim šai situācijai ir savs risinājums. Tu vari viņu bakstīt ar degunu tajā smirdošajā, bojātajā un atklāti teikt – «Tev ir iedots s..s!», bet latvietis leposies ar savu izglītību, prasmi lasīt un lepni teiks: «Bet uz kastes rakstīts «Torte».» Ko lai es vēl pasaku – labu apetīti.» Es vēl aizvien nebeidzu apbrīnot tos, kas balsoja par Zemnieku savienību un Nacionālo apvienību. Šo cilvēku spēju nepārtraukti rīt to, ko piedāvā šīs partijas un turpināt kaifot – tas ir īpašs mazohisma līmenis. Žēl, ka citiem par to jācieš. Patīkami pavērot, ka daļa Latvijas iedzīvotāju beidzot sākuši saprast, ka var noticēt savām garšas izjūtām, nevis tikai kastītes noformējumam un skaļiem stāstiem par to, cik saturs ir garšīgs. Vilšanos sagādā kas cits – latvieši pieprasa nevis citu saturu, bet gan pārt...

Tā nu gadījās, ka nesen bija iespēja dzirdēt, kā skan Latvijas pilsoņa zvērests. Tas radīja pāris nepatīkamas pārdomas. Vispirms gan došu iespēju katram pašam izlasīt un padomāt – kāpēc pēdējais teikums skan tieši tā un kāda velna pēc tur ierakstīta latviešu valoda? «... kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs Latvijas Republikai. Apņemos būt lojāls Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus. Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību. Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.» Tik stulbu ņirgāšanos gan par pašu valsti, gan par cilvēkiem, kas vēlas kļūt par pilsoņiem, nevarēju pat iedomāties. Ja sadala tekstu pa daļām, tad rezultātā sanāk, ka zvēresta devējs, neko nepārkāpjot, var cīnīties par mūsu valsts pievienošanu vienalga kam. Galvenais, lai saglab...