Kāpēc pašvaldībām nepatīk privātās avīzes?

Saistībā ar to, ka laikraksts «Bauskas Dzīve» beidzot ir uzsācis cīņu pret negodīgu konkurenci no pašvaldības laikraksta puses, internetā ir ļoti daudz spekulāciju par tēmu – kādām jābūt pašvaldības avīzēm un tamlīdzīgi. Patiesībā visas šīs diskusijas nosedz galveno problēmu – ka pašvaldību vadītāji mērķtiecīgi cenšas iznīdēt privātos medijus un kāpēc viņi to dara.

Lai saprastu, kāpēc pašvaldību vadītājiem nepatīk privātie laikraksti, paņemsim vienkāršu situāciju – nesen Bauskas novada apspriesto pētījumu par «Bauskas novada izglītības iestāžu attīstību un optimizāciju».

Ko par šo pasākumu raksta Bauskas novada pašvaldības portāls? «Pētnieks prezentē priekšlikumus Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam. Līguma ietvaros SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” veikusi – Bauskas novada deklarēto iedzīvotāju dzīvesvietas adrešu, vecuma un izglītības iestāžu piepildījuma (skolas un pirmsskolas vecuma bērniem) datu apstrādi un attēlošanu uz WEB interaktīvās kartes, pievienotās vērtības aprēķinu vismaz 300 lielākajām kādreizējā Bauskas rajona teritorijā esošajām uzņēmumu struktūrvienībām un to telpisko analīzi, kā arī attēlošanu uz WEB interaktīvās kartes, sagatavojusi priekšlikumus Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam un tā pamatojumu, kas balstīts uz demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas analīzes Bauskas novadā (arī Latvijas kontekstā).»

Mājas lapā ir publicēts pētījums, kura autors sola, ka «izglītības iestāžu optimizācijas rezultātā» atalgojums skolotājiem pieaugs par 60% un novads ietaupīs gadā pat 1,4 miljonus eiro.

Vārdu sakot – visiem iedzīvotājiem uzreiz ir skaidrs, cik centīgi un kārtīgi pašvaldība strādā un kāds liels ieguvums no tā būs novada iedzīvotājiem. Bet te – atnāk neatkarīgais žurnālists un sāk «uzdot stulbus jautājumus» un izdara savus «mistiskus secinājumus».

Vispirms – par gandrīz desmit tūkstošiem eiro statistikas cipari ir pārvērsti kartē, kura manuāli ir jāatjauno ik pēc diviem gadiem. Nav neviena reāla argumenta, kā šis ieguldījums pašvaldībai atmaksāsies.

Tālāk – pētījums par «izglītības iestāžu attīstību un optimizāciju» iesaka trīs izglītības iestādes likvidēt un gandrīz visas pārējās pārvērst par sākumskolām. Paliek divas vidusskolas un viss. Līdz šim bija četras vidusskolas, sešas pamatskolas un viena sākumskola. Tā pēc pētījuma autora viedokļa saucas «attīstība».

Vēl tālāk – pētījums balstās uz kļūdainu statistiku, neņem vērā citu novadu pieredzi izglītības iestāžu likvidācijā un Bauskas novada izglītības specifiku. Autors apgalvo, ka pētījuma mērķis ir panākt, lai skolās strādātu jauni pedagogi, bet ir skaidrs, ka vismaz piektdaļu pedagogu būs jāatlaiž un diez vai direktori atlaidīs pirmspensijas vecuma skolotājs. Visdrīzāk tie būs jauni pedagogi. Tālāk – pedagogu algas izdosies paaugstināt labi ja par 20 procentiem – pētījuma aprēķinos izmantota kļūdaina statistika ar milzīgu kļūdas procentu un tas nosaka šādu rezultātu. Neņemot vērā to, ka satiksmes specifikas dēļ pēc reformām novads zaudēs vismaz 50 audzēkņu un attiecīgi arī finansējumu, kas šiem audzēkņiem seko.

Pētījuma autora pieredze izglītības jomā saistās ar to, ka «sieva un māte ir skolotāji» un Izglītības un Zinātnes ministrijas nejēdzīgi kļūdaino statistiku – skolēnu skaits uz skolotāju. Viņam nav ne jausmas, kā top tarifikācija, kā veidojas stundu plāns un attiecīgi nav ne jausmas, kādas problēmas rastos, ja patiesi visas pārejās izglītības iestādes pārveidos par sākumskolām. Viņam pašam nav risinājumu transporta problēmām – kā atvest skolēnus uz skolu no novada tālākajiem nostūriem. Vārdu sakot – pētījumu novada dome pieņēma, neskatoties uz tā grandiozajām kļūdām, jo pētījums ar izveidoto karti par gandrīz desmit tūkstošiem eiro pateica to, ko novada dome vēlējās, nevis kas patiesībā notiks.

Patiesība – tas ir iemesls, kāpēc pašvaldību vadītāji nemīl privāto presi. Tāpēc viņu nemīl arī Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis. Un tam nav nekāda sakara ar «informatīvo telpu», «žurnālistu profesionalitātes trūkumu», «mediju atkarību» un visu pārējo. Piemēram, pirms kāda laika Jānis Pelsis stāstīja, kā tagad cīnīsies par to, lai uz Rīgu iecavnieki varētu braukt labos autobusos. Nē, viņam neizdevās panākt, lai «Sabiedriskais autobuss» pamet maršrutu – konkursu pēc tam uzvarēja pavisam citi cilvēki, kas cīnījās un tiesājās, lai tas notiktu. Bet reklāma – redz, kā novada vadība cīnās par iedzīvotāju interesēm. Realitātē cīņu par to, lai mūsu novadu iedzīvotāji varētu braukt labos autobusos, izcīnīja pavisam citas personas, bet novada vadība to izmantoja savai reklāmai. Nu kā lai mīl laikrakstus, ja tu esi pastāstījis, cik ļoti «rūpējies» par saviem ļaudīm, bet te atnāk žurnālists un izrādās ...

Pāris vārdos – pašvaldību laikraksti informatīvi ir kļuvuši gandrīz tādi paši, kā privātie laikraksti, bet viņi nerakstīs to, kas vadībai var nepatikt. Pašvaldības laikrakstu žurnālistiem nav jāuztraucas par abonentu skaitu – viņus finansē pašvaldība un atliek tikai rakstīt to, ko vadība grib. Ja Iecavas novadā būtu tikai pašvaldības laikraksts, neviens neuzzinātu par «Aizupiešu» celtniecības epopeju. Vai «Iecavas ziņas» ir rakstījušas par to, kā cilvēki tagad šajā ēkā dzīvo un ar kādām problēmām sastopas? Bauskā tikai paši Bērzkalnu iedzīvotāji zinātu, kā novada domes pārstāvji viņiem sasolīja atbalstu, bet beigās neiedeva neko. Kā Īslīces novada Bērzu ciemā izsēja vējā simtus tūkstošus eiro un kā (ne)notika Bauskas Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas kontrole un būvniecības darbi – par to prese klusētu, ja nebūtu «Bauskas Dzīves». Vārdu sakot – ja nav privāto laikrakstu, jūs visi redzētu tikai skaistas lupatas uz «domes politikas» fasādes bez jebkādas nojausmas, kas notiek aiz šīs fasādes. Tas ir iemesls, kāpēc pašvaldību vadītājiem nepatīk privātie laikraksti – nevis «informatīvā telpa», «tiesvedība» utt., bet gan tas, ka viņi uzraksta par reālo situāciju, nevis par «sapņu telpu», ko iedzīvotājiem pasniedz no nodokļu naudas apmaksātie pašvaldības izdevumi.

Dzīve bez privātajiem laikrakstiem ir tas pats, kas vērot namu Bauskas rātslaukumā, kurš attēlā – pašvaldības laikraksts ir kā tas audekls uz fasādes un par to, kas aiz fasādes slēpjas, viņi nerakstīs. Galvenais, lai jūs noticētu, ka tā lupata, kas novilkta jūs acu priekšā, ataino reālo situāciju.