Nav nekā muļķīgāka, kā priecāties par apmānu
Lielbritānijas
«brexit» sastop internetā gan sajūsmu, gan nosodījumu. Man gan
gribas raudāt. Un pieļauju, ka ar laiku tāds es nebūšu
vienīgais. No otras puses – ja tu esi ... (nezinu, kā tādu prāta
trūkumu politkorekti apzīmēt? Varbūt «džons»?), tad tur vairs
palīdzēt nevar.
Pāris vārdos par
to, kā es redzu «brexit» - tas ir tā, ka tu ej uz veikalu pēc
šašlika, bet tur notirgo veikalniecei pāris centus no piena cenas,
nopērc pienu, sajūties varens, aizej mājās un ... it kā gaidīji,
ka būs svētki, salūts utt., bet beigās sēdi pie savas piena
pudeles un mēģini saprast – ko tagad izdarīji? Tizloties un
stāstīt visiem apkārt, cik tas bija vareni, ko izdarīja un
tamlīdzīgi var, bet jēgas taču nav nekādas.
«Brexit» pamatā
ir pamatots uztraukums par imigrantiem. Ļoti lielu darbu paveica
pērkami mediji, kas pasniedza kā vainīgos visās Lielbritānijas
problēmās austrumeiropiešus un pārliecināja angļus, ka pie visa
vainīga ir ES vadība, kas gan pati mēģina piespiest visus pieņemt
islamistus. Loģikas šeit nav un nemeklējiet. Kādam tas bija
izdevīgi un šis kāds to arī izdarīja. Pieļauju, ka pamati ir
finansiāli, bet, kā jau teicu – loģiku šeit nemeklējiet.
Mūsdienu pasaulē, kur ļoti liela ietekme ir vairākām finansiāli
ļoti ietekmīgām ģimenēm jau vairākās paaudzēs, loģikas nav –
bagātnieku pēcteči izdzimst un to, kāda kuram ideja atkal
ienākusi prātā, visdrīzāk nesaprot pats ģēnijs un padotie arī
tikai izpilda.
Kāds ir rezultāts?
Ļoti iespējams, ka Lielbritānijas beigas. Ziemeļīrija un Skotija
acīmredzami mēģinās nospēlēt uz atdalīšanos, turklāt tur
«džonu», cik esmu dzirdējis, tomēr mazāk. Tas diemžēl pašlaik
ir ļoti reāls scenārijs.
Vai ES vadība ir
vainīga pie šīs situācijas? Jā, turklāt pilnībā. Iemesls
diemžēl ir ļoti vecs un tradicionāls – totāls demokrātijas
trūkums, kas izmisīgi izpaužas stāstā par islāma invāziju.
Lēmumi par to, cik un kas Eiropā pieņems islāmistus, kā pret
viņiem izturēties un tamlīdzīgi – neviens no tiem nav tautas
lēmums. Tos pieņēma Eiropas komisija, kurā atrodas tādas
personas kā Valdis Dombrovskis un kas patiesībā ir viens no
visnecaurspīdīgākajiem pasaules varas orgāniem. Tāpēc vien
stāsts par to, ka «bēgām no PSRS, iekritām uz ES» ar katru gadu
kļūst aizvien patiesāks.
Lielbritānija
varēja nostāties pret šo sistēmu un rīkot referendumu par to,
vai pieņemt šos noteikumus, vai nepieņemt. Un te ļoti sliktu lomu
nospēlēja tā pati vadības attieksme, kas Latvijā – valdības
šļupsti, ka ES taču nevar būt netaisnība! Viss taču ir pareizi
un tā tam jābūt. Un situācijā, kad vietējā vadība nevēlas
paprasīt atbalstu savai tautai, to izmanto citi un izmanto šo
atbalstu savā labā.
Stāsta morāle? ES
ir kļuvusi par atsevišķas grupas ar katru gadu aizvien sliktāk
pārvaldītu politisku, vairs ne ekonomisku organizāciju.
Lielbritānija, tā vietā, lai cīnītos par savu pozīciju šajā
sistēmā, izvēlējās aizmukt, pati īsti nesaprotot, kāpēc un ko
no tā vēlas. Cilvēku nespēja paskatīties uz lietām reāli
pasliktina tikai pašu cilvēku dzīves situāciju.
Kas notiks?
Visdrīzāk, sekos Lielbritānijas sabrukums, kas ir izdevīgs
islāmistiem. Jau ilgāku laiku paredzēju, ka Eiropa virzās uz
pilsoņu kara pusi un islāmistiem šajā situācijā izdevīgākas
ir atsevišķas valstis, nevis kopējs ES ar iespējamu kopējo
karaspēku. Anglija ir ideāls placdarms šajā ziņā – vēl
patīkamāk būtu tikai Francija, bet to pagaidām nav īsti par ko
atdalīt un sadalīt. Tā kā – kā jau teicu, labāk nebūs. Un
kamēr truli skatīsimies un stāstīsim, kā «dibinām partijas»
un internetā cīnāmies, nekas labāks nebūs.
Daži linki –
pirmā reakcija pēc «brexit». Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik
skumji. Bet «džoniem» tas it kā patīkot? Melnais humors, saucas?
Komentāri
Ierakstīt komentāru