Saukļu vergi - latvieši

2014. gadā uzrakstīju, ko domāju par vēlēšanu rezultātiem. Skaidri un gaiši - «Mums saka, ka tas ir tas, ko mēs izvēlējāmies un galu galā, ņemot vērā, ka mainīt neko nemēģinājām, tā arī ir. Bet latvietim šai situācijai ir savs risinājums. Tu vari viņu bakstīt ar degunu tajā smirdošajā, bojātajā un atklāti teikt – «Tev ir iedots s..s!», bet latvietis leposies ar savu izglītību, prasmi lasīt un lepni teiks: «Bet uz kastes rakstīts «Torte».» Ko lai es vēl pasaku – labu apetīti.»

Es vēl aizvien nebeidzu apbrīnot tos, kas balsoja par Zemnieku savienību un Nacionālo apvienību. Šo cilvēku spēju nepārtraukti rīt to, ko piedāvā šīs partijas un turpināt kaifot – tas ir īpašs mazohisma līmenis. Žēl, ka citiem par to jācieš.

Patīkami pavērot, ka daļa Latvijas iedzīvotāju beidzot sākuši saprast, ka var noticēt savām garšas izjūtām, nevis tikai kastītes noformējumam un skaļiem stāstiem par to, cik saturs ir garšīgs. Vilšanos sagādā kas cits – latvieši pieprasa nevis citu saturu, bet gan pārtaisīt kastīti. Šī ticība, ka kastītes iesaiņojums ir svarīgāks par saturu – kā jau teicu, mazohisms laikam latviešiem ir asinīs kopš dzimtbūšanas laikiem.

Bija aizraujoši vērot, kā ZZS politiskajā spēlē uzmeta «Vienotību» un kā pēdējā turklāt savā varaskārē pati pilnā spēkā ieskrēja sienā, kas visdrīzāk kļūs arī par pašas partijas bojāeju. Tomēr šīs politiskās spēlītes neko nemaina – uz kastes ar visiem zināmo iepakojumu pārlīmēja dažus ģīmjus un viss – saturs jau nemainās. Tieši otrādi – ar katru gadu tas, ko mums piedāvā, paliek aizvien sliktāks.

Visvairāk kaitina ZZS «sarkanā līnija» - Guntis Belēvičs. Kā trīs bērnu tēvam ar slimnīcām iznāk saskarties regulāri un varu pateikt tikai vienu – tas vājprāts, kas darās veselības sistēmā, ar katru gadu paliek aizvien neprātīgāks. Daudzi min, ka vajadzētu pie mums ieviest veselības apdrošināšanu kā Igaunijā un Lietuvā. Ticiet man – lai ko mēs ieviestu, kamēr slimnīcās darbosies «Belēviča sistēma» kā tikt pie ārstiem, tikmēr nekas nemainīsies. Turklāt būsim godīgi – ar patiesu cieņu vēroju tos ārstus un ārstu apvienības, kas ir gatavi pret to nostāties, jo ierindas ģimenes ārsti un arī slimnīcās strādājošie ir ļoti iebaidīti, uztraucoties par represijām, kas ir diezgan reālas. Galu galā, cik var noprast no veselības ministra – visa nozare viņa priekšā ir vainīga.

Smieklīgi izskatās ZZS biedru viedoklis, kam galvenais ir lepoties ar saviem ministriem, pat neskatoties uz to, ka to paveiktais jau rada problēmas pašu partiju biedriem. Partija ir pietiekami liela un, paldies dievam, tur tomēr ir arī tēvi un mātes ar bērniem un varbūt tomēr kādam atvērsies acis.

Tikmēr latvieši centīgi turpina vergot tiem saukļiem, kurus partijas izplata pirms un arī pēc vēlēšanām. Tic, ka Belēvičam rūp iedzīvotāju veselība, Šadurskim izglītība un Kučinskis tiešām vēlas nesavtīgi vadīt valsti.

Es savu viedokli nemainu – kamēr Latvijā nebūs partiju sistēma, kas ļaus biedriem kontrolēt valdi un ietekmēt arī Saeimas deputātus, tikmēr par parasto tautu turpinās ņirgāties. Un kāpēc neņirgāties, ja cilvēki tic nevis savām dzīves sajūtām, bet gan tam, ko stāsta valdība.