Pagātnes ēnā

Mani senči bija labi ļaudis. Viņi rūpējās par savām ģimenēm un saimniecībām. Tomēr bija jomas, kur mēs strīdējāmies tā, ka otrā upes krastā varēja dzirdēt.

Vectēvam bija savs viedoklis. «Ko tev tur universitātē mācīja? Govi slaukt mācīja? Nemācīja! Kam tad tās mācības vajag?» Tas bija tikai viedoklis, bet nu jau nelaiķim tēvam bieži vien darba stils. Ja minerālmēslus bietēm kaisīja no spaiņa ar rokām, nepārtraukti liecoties, jau gadiem, tad tā tam būs būt. Un tās bija ilgas vārdu kaujas, līdz panācu, ka var kaisīt ar lejkannas palīdzību, mazāk liecoties un taupot rokas. Tāpat nebija vērts runāt par mājas siltināšanu. Par akmeņogļu aizstāšanu ar skaidu briketēm. «Tur taču nekādu ogļu nav. Kā var kurināt?»

Šāds viedoklis ir ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem un to var regulāri sastapt arī – iedomājieties, kur – interneta komentāros. Apmēram tā: «Ja mūsu senčiem 12. gadsimtā tā bija labi, tad mums tagad arī būs labi.» Diemžēl vēsture regulāri pierāda, ka, aizņemoties tehnoloģijas vienā jomā un nesekojot attīstībai citās jomās, sabiedrība regulāri cieš no pretrunām un gaidītā attīstība neseko. Latvijā šoreiz tas ir noticis politikas jomā.

Latvijas esošā politiskā sistēma, pie kuras vēl arhaiskākā varianta daudzi aicina atgriezties, ir aizgūta no 19. gadsimta otrās puses Francijas. Tautas varas partijas (TVP) modelis, par kuru runāju un rakstu, būtu veids, kā mēģināt šo sistēmu nomainīt uz modernu politisko pārvaldi. Tomēr cilvēki teic: «Redz, 150 gadus tas ir darbojies, lai jau turpina. Jā, mums nepatīk, kā darbojas mūsdienu politiskā sistēma, bet, kā krievi saka: «Naši djedi vojevaļi, znachit i nam nada!»»

Dažos teikumos mēģināšu pastāstīt, kā es redzu mūsdienu latvieša pozīciju. Pieņemsim, ka sen atpakaļ kādā ciemā nolēma, ka jāizvēl viens tirgotājs, kurš paņem preces un ved uz pilsētu. Ievēlēja viņu uz četriem gadiem un pārvēl pa četriem gadiem. Gāja gadi, ratus nomainīja mašīnas, mašīnas nomainīja kuģi, lidmašīnas, bet vēlēšanu sistēma palika. Turklāt iedzīvotāji nav gatavi to mainīt, neskatoties uz to, ka aculiecinieki atklāti norāda, ka ciema preces tirgotājs pārdot pirmajā vietā, kur pagadās un tālāk ar ciema auto pa ciematnieku remontētiem ceļiem ved citu preces un produktus. Nē, ciematnieki neievieš GPS sistēmu autiņam, elektronisko preču aprites un kontroles sistēmu. «Nē, djedi tā nedarīja, mēs arī ne!» Mēs ceram, ka ievēlēsim citu autiņa vadītāju un viņš noteikti būs godīgs. Kā sanāca, ka gandrīz visi iepriekšējie tādi nebija – kas to lai saprot? Bet nākamais noteikti būs godīgs!!! Gan kaimiņš, gan stopisti, gan tie jaunie – kam «Gods kalpot Latvijas valstij». Nu tie noteikti būs godīgi …

Kopš Atēnu demokrātijas pirms divarpus tūkstošiem gadu, kas atnesa mums vēlēšanu sistēmu, pasaule ir spēcīgi mainījusies un mūsdienās ir iespējams atkal izveidot tādu pašu kontroles veidu, kā Atēnās – kad visi valsts pilsoņi regulāri pieņem lēmumus un kontrolē ievēlēto amatpersonu dalību. Kad jebkurā brīdī var sasaukt referendumu ar interneta palīdzību un pieņemt tautai svarīgus lēmumus. Kad deputātu, kurš nepilda vēlētājiem dotos solījumus, var atsaukt un viņa vietā nāks cits, kurš gan jau padomās, kā rīkoties. To visu ir iespējams īstenot. Vajag tikai vēlēties un sākt reāli darboties, nevis tikai paust «regulāru sašutumu». Jocīgi. Kad Krievija iebruka Ukrainā, Vācija un ASV pauda «īpašu sašutumu» par to. Tas ļoti Ukrainai palīdzēja?

Tiem, kas vēlas darboties – domubiedru grupa «Latvijas Agora».

https://www.facebook.com/latvijasagora/?ref=bookmarks Tur ir aprakstīti soļi, darbība, mērķi, kāpēc šāds partijas modelis. Ja vēlaties ievēlēt nākotnē deputātus, kas rūpētos arī par tautu, nevis tikai par saviem un sponsoru maciņiem, tas pašlaik ir vienīgais veids, kā to panākt.