Superīgā IZM statistika

Jau gadiem ilgi kaitina IZM stāsts par to, cik daudz mums ir skolotāju uz vienu skolēnu un ka tā nekur citur nav. Tagad tas ir kļuvis par vienu no pamatojumiem, kāpēc Bauskas novadā būtu nepieciešams likvidēt gandrīz visas pamatskolas, pārvēršot tās par sākumskolām un dažas pilnībā likvidēt. Ar pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit http://www.bauska.lv/allfiles/files/SEEDES_IERAKSTI/PK005_Bauska_zi%C5%86ojums_rotets.pdf

Tur vairāk nekā 90 procenti ir ūdens un pārējais ir ierosinājumi, ko darīt, bez pamatojuma ar grafikiem, attīstības līknēm. Vienīgais pamatojums – Bauskas novada ekonomisti izrēķināja, ka pašvaldība ietaupīs 1,6 miljonus eiro. Arguments izskatās izšķirošs. Lai gan nekas jauns jau nav pateikts – tas viss bija paredzams jau pirms desmit gadiem un tagad šāds pētījums ir tikai agonijas fiksācija. Turklāt nevis ar lēmumu «ārstēt», bet gan «nogriezt».

Atkal sacepos par šo punktu - «Latvijā uz vienu pedagogu ir vismaz divreiz mazāk skolēnu nekā Eiropā vidēji: Latvijā 6 līdz 8 (pēc IZM datiem atkarībā no aprēķinos lietotās metodoloģijas), bet Eiropā ap 15 skolēniem uz pedagogu.» Secinājumus pēc šī stāsta nebūtu grūti izdarīt, vai ne?

Tagad došu piemēru. Ir divas skolas – viena, pieņemsim, Vācijā, otra – Latvijā. Abās skolās ir vienāds stundu skaits klasēs, vienāds klašu skaits. Pirmajā ir viens skolotājs uz 12,2 skolēniem, otrā – viens uz 8,3 skolēniem. Kā jūs domājat – kurā skolā ir vairāk skolēnu?

Pareizā atbilde – abās skolās ir vienāds skaits skolēnu. Jūs teiksiet: «Kas tā par statistiku?» Tā ir IZM statistika. Turklāt IZM reformas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas nosaka lielu skolotāju skaitu. Kopš atgūta neatkarība, ir izdomāti tādi priekšmeti kā ekonomika, sociālās zinības, ētika, dabaszinības un gan jau vēl kaut kas jauns. Turklāt katru priekšmetu drīkst mācīt tikai kvalificēts speciālists ar attiecīgu papīru, pat neskatoties uz to, ka pamatskolas vecumā ar mācību priekšmetiem var tikt galā gandrīz jebkurš ar pedagoga iemaņām. Ja citā valstī šāda briesmīga dalījuma nav, tad arī skolotāju skaits tur ir mazāks, jo visiem sanāk kāds konkrēts stundu skaits. Pie mums atkal ir ļoti daudz pedagogu, kas reāli strādā citā darbā, bet izpalīdz skolai divas vai četras stundas nedēļā jeb arī strādā vairākās skolās un katrā skaitās kā pedagogs. Rezultātā Latvijā tas cipars tiešām ir briesmīgs, lai arī nopietnākajos mācību virzienos pedagogi rukā divas slodzes. Turklāt vēl ir liels jautājums – vai ieskaita interešu izglītības pedagogus šajā putrā. Ja ieskaita, tad vispār nekādas ticamības statistikai nav. Un apkārtējie brīnās par to, cik pretrunīga ir šī nozare.

Normāla statistika būtu tad, ja rēķinātu uz skolotāju slodzēm. Turklāt salīdzinošām. Nevis paņemtu kādas valsts 30 stundu slodzi, salīdzinātu ar mūsējo 21 stundu un tad atkal stāstītu, ka mums daudz skolotāju, bet gan pieņemtu, ka viena slodze ir tā 21 stunda un noskaidrotu, cik atbilstoši ir skolēni ārzemēs. Tad piemērā dotajās skolās būtu vienāds skaits skolēnu uz stundu slodzi, kas arī parādītu patieso pārklājumu. Kamēr tas nav izdarīts, šī IZM «graujošā statistika» ir tukša muldēšana. Bet cilvēki tic.

Pamatproblēma jau pat neslēpjas apstāklī, ka ir problēmas ar mazajām skolām. Jā, šīs problēmas ir un tiešām vajag mazo skolu vietā veidot lielo filiāles, atstājot sākumskolas. Problēma ir apstāklī, ka pretim skolēniem lielajās skolās neko nepiedāvā. Galvenais uzsvars – atgriezīsimies pie pēc iespējas lielāka skolēnu skaita, lielo «konveijeru» sistēmas un visiem būs labi. Nebūs labi. Piedāvājuma ir jābūt kvalitatīvi labākam, bet tā vietā sola tikai lielākas skolotāju algas, ietaupījumu pašvaldības budžetam un … viss. Turklāt abi šie ir tik teorētiskā līmenī, ka ticamības līmenis ir ļoti zems. Kā pieaugs skolotāju algas, ja pēc reformas puse no lauku bērniem dosies uz Rīgas skolām, kas jau tagad ir kļuvis par spēcīgu tendenci? Pēc sistēmas «nauda seko skolēnam» finansējums samazināsies, skolotājiem algas nepieaugs, budžeta maksājumi samazināsies, iedzīvotāji meklēs pašvaldības, kur attieksme pret viņiem ir pozitīvāka. Jā, izskatās, ka plānoto reformu Bauskas novadā tiešām «ir vērts» realizēt.