Politiķiem patīk zagt labus vārdus

Jeb kā izmantot pozitīvus jēdzienus sliktām lietām vai mācība Nr. 4.

Diemžēl pēdējais stāsts būs par mani pašu. Pirms diviem gadiem, 2017. gada decembra beigās, apmēram tāpat, kā tagad, uzrakstīju rakstu par problēmu, kas kaitināja jau sen – par to, kā labus jēdzienus un vārdus politiķi izmanto vienkārši kā dūmu aizsegu, pat netaisoties īstenot neko no tā, kas ar šo jēdzienu vai saistīts.

Nu, Latvijas politikā tādu ir daudz - «Jaunā konservatīvā» «Attīstība», «Zaļo un zemnieku», «Saskaņa», «Vienotība», «Nacionālā apvienība», «Kam pieder valsts» - jebkurš politiskais spēks izmanto labus vārdus, kam nav nekādu saistību ar to, ko domā darīt. Te būs arī raksts un tur nav tikai mani teksti.

http://uldisvarnevichs.blogspot.com/2017/12/ideologiju-muza-meza-maldi.html

Starp citu – es par to rakstīju arī 2013. gadā -

http://uldisvarnevichs.blogspot.com/2013/03/slikta-demokratija.html

un arī 2014. gadā -

http://uldisvarnevichs.blogspot.com/2014/08/ievads-nr-1-atbrivojam-politiskos.html ,

kā arī citos rakstos.

Un tad šis stāsts ķēra mani pašu. Sākumā savu ideju par partiju, kurā vara pieder biedriem, nevis valdes vairākumam, nosaucu par «Tautas varas partiju», bet pēc tam par «Tautas varas kopienu», jo sapratu, ka tas ir partijas modelis, nevis partija. Partijai mērķi var būt dažādi un tādas partijas var būt daudz.

Rīgā bija pāris diskusijas, bija daži, kas paslavēja, tā kā mēģināja iedvesmot, vēl kaut ko parunāt. Un tad kā akmens uz galvas – Tautas varas fronte. Nē, nopietni, nu pastāstiet tagad, kā lai pieiet pie cilvēkiem un nopietni sākt runāt par savu ideju, ja tagad pēc vārdiem «Tautas vara ...» daļai jau vēmiens nāk. Jā, tā arī saka: «Nu, iedevu paziņām palasīt par tavu ideju. Izlasīja virsrakstu un tālāk nelasīja – jau zinot, kas tas apmēram ir, vai tad to vajag?!» Lai gan savu ideju par Tautas varas partiju plašāk publicēju jau 2014. gadā -

http://uldisvarnevichs.blogspot.com/2014/09/tautas-varas-partija-kas-tas-ir.html

Neko daudz pārmest arī vairs nevaru. Asociācijas ir radītas. Tāpat lielākā daļa demokrātijas ienaidnieku mūsdienās patiesībā nemaz nenojauš, kas tā demokrātija tāda ir un ko nozīmē. Savukārt pretim sēž tieši tāda pati čupa «demokrātu», kam arī nav ne jausmas – kas ir demokrātija. Galvenais, ka abi viens otru var kašķēties un kritizēt. Mums ASV ir «demokrātu» partija, kam ar demokrātiju gandrīz nav nekāda sakara un ir pat Korejas Tautas demokrātiskā republika. Un tas nekas, ka valstī ir monarhija un jau trešais dinastijas pārstāvis tronī.

Jā, te nu es sēžu – Tautas varas frontes ēnā un izskatās, ka atmazgāties no tā visa neizdosies. Ja nu vienīgi lasītājiem ir kāda cita ideja, kā šo partijas modeli nosaukt. No otras puses – nav jau nekādas garantijas, ka atkal nepaņems kaut kādu variāciju cits grupējums. «Jaunā konservatīvā» - tas vien jau ir ko vērts, kā uzreiz sabojāt veselus divus jēdzienus.

Beigās – nedaudz smiekliņi no 2014. gada raksta noslēguma:

"Es nevēlējos plaši aprakstīt savu ideju pirmsvēlēšanu periodā. Zinu latviešus – lielākā daļa ir pārliecināti, ka nu tagad ies, būs un viss notiks. Ka viņu partija beidzot parādīs, kas un kā patiesībā būs. Esmu lasījis šo cilvēku stāstus jau gadiem, vērojis, kā viņu entuziasms ceļas, krīt un reizēm sabrūk. Un tagad rakstu tāpēc, lai cilvēki laicīgi izlasītu un tad, kad nāks vilšanās pēc vēlēšanām, saprastu, kāpēc tā. Un saprastu, ka ir vismaz viens piedāvājums, viens variants, kas var mēģināt šos drausmīgos nolemtības ciklus pagriezt attīstības virzienā, nevis ļaut turpināt baroties oligarhiem."


Cik labi, ka pie mums tas nav noticis!!! Ēee, pag ...

Mācības noslēgumā šoreiz nebūs. Tāda ir realitāte – politiķu spēja izmantot labus vārdus savā darbā ir fenomenāla un viņi ir spējīgi sabojāt savas popularitātes labā jebkuru jēdzienu un ideju. Vienkārši pieņemiet, ka tas tā ir.