Inguna Sudraba pamato TVK nepieciešamību

Saeimas deputātes un kaut kādas tur komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas runa noteikti ir šī brīža topā. Tomēr mani vairāk ieinteresēja šoreiz nevis komisijas vērtējums, bet gan tieši pašas politiķes darbības laikā radušies secinājumi. http://www.ingunasudraba.lv/single-post/2018/01/25/Par-Oligarhu-lietas-PIK-darbu-Zi%C5%86ojuma-runa-ar-manu-viedokli.

Par komisijas vērtējumu neko neteikšu – tas pietiekami daudzviet ir analizēts. Kopumā piekrītu – tas ir pretrunīgs un nesakarīgs. Toties pārdomas – ļoti labas. Tiesa, man, lai to pašu izdomātu, nevajadzēja ne komisiju, ne sarunas ar oligarhiem utt., bet nu – labāk vēlu, nekā nekad. Kopumā I. Sudraba min daudz argumentu, kas pamato Tautas Varas kopienas modeļa partijas nepieciešamību.

«Mūsu valstī, ja ne visu, tad daudz ko, nosaka ierobežotu cilvēku grupējumi, kuri cīnās par savu resursu vairošanu un ietekmes sfērām. Viss notiek jau pēc pilnas programmas: ir radīta un pastāv pilna cikla sistēma – naudas un iespēju devēji uztur tādus ņēmējus, kuri tālāk organizē gan politiku, gan uzraugošās instances, gan arī pieskata medijus. Šādas pilna cikla sistēmas galotnei nav pat būtiski kāda partija vai to komplekts ir pie varas, nav svarīgi vai un kurš konkrēti kļūs par, piemēram, tiesnesi, kāda projekta vadītāju vai žurnālistu. Naudas un iespēju devējiem ir svarīga tikai kopējās sistēmas funkcionēšana viņiem vajadzīgajā virzienā, bet kurš konkrēti cilvēks nonāks pie varas, pie kādas iestādes svirām vai pie kāda cita materiālā resursa – tas tad paliek ņēmēju pārziņā vai arī pilnībā atstāta tai saucamajai «dabiskajai atlasei». Tā sakot – lai uzvar centīgākais censonis. Skaidrs, ka šādu sistēmu pierādīt viena kaut kāda konkrēta pretpasākuma ietvaros nav iespējams, jo šai pilna cikla sistēmai ir milzīgs resursu potenciāls. Un tā rod iespēju šos resursus pielietot tā, lai radītu apstākļus un procesus vai lai pilnībā noslēptu savu dalību un interešu realizāciju, vai arī vēl nihilistiskāk – tā atrod veidus kā padarīt savu darbību tiesisku.»

Šis ir stāsts par to, kas patiesībā valda Latvijā un kā viņi to dara. Vai to var apkarot tradicionālos veidos? Pati I. Sudraba atbild, ka nevar:

«Taču kādam ieraudzīt un tātad apturēt, juridiski sodīt visas sistēmas darbību kopumā līdz šim nevienam nav izdevies. Mūsu gaidas ir veltīgas par to, ka mūsu pretkorupcijas iestādes zobratiņš viens pats ņems un to visu atklās, sodīs un šo sistēmu izjauks. Šis zobratiņš pat nav paredzēts visas šīs sistēmas apkarošanai. Neadekvāta tiesībsargājošās iestādes vadība un lietu izmeklēšana neder attīstītai sabiedrībai, tā ir izdevīga vien sistēmas veidotājiem, jo tie gūst pieeju valsts resursiem savtīgajām interesēm.

Tālāk, kad tu turpini darīt to, ko esi uzņēmies, tad tevi sāk pazemot un apmelot, pēc tam sākas draudi un visi citi iespējamie apturēšanas paņēmieni. Tur ir plašs arsenāls – izslēgt no darbības finansiāli, fiziski, var arī papildus iedarbināt mehānismus, kas no tevis liek novērsties bailīgākajiem un savtīgākajiem komandas biedriem.»

Rakstam pa vidu Sudraba atkal pati nonāk pilnīgās pretrunās. Skaidri norādījusi, ka esošajā situācijā neko nespēj izdarīt, sāk slavēt sevi:
«Aizsargā no manis, kura neiederas šajā sistēmā, kura rada sistēmai riskus tikt atšifrētai, no manis, kura rada tai izmisumu, jo mani nav iespējams pakļaut, uzpirkt vai šantažēt. Nešaubieties – šai pilna cikla valsts un tautas ekspluatācijas sistēmai es NEESMU derīga! Es un daudzi mani politiskie domubiedri - mēs funkcionējam citādāk.» Nedaudz paskatījos uz Sudrabas partijas valdi – tādi jaunāki pašvaldību politiķu pārstāvji un veci partijnieki. Jā, tie noteikti būs tie, kas funkcionē citādāk. http://uldisvarnevichs.blogspot.com/2018/01/ko-no-sirds-panems-latvijai.html.

Interesanti, ka vienu no efektīvākajiem darbības veidiem I. Sudraba tomēr iesaka: «Galvenais sods, ko mums kā sabiedrībai vajadzētu veikt – ir pilnībā no šādiem cilvēkiem novērsties. Apkārtējie cilvēki ir tie, kuri šo “oligarhismu” viņiem piešķir ar savu bijību vai pat apbrīnu vēloties iekļūt viņu “labvēlības statusā”.» Nebalsot par viņu partijām (kas gan pašlaik nozīmē nebalsot vispār, jo visas ir viņu partijas). Nesadarboties, esot deputātiem. Jautājums – vai jūs to spējat un I. Sudraba par to pamatoti šaubās. «Sistēmu neiznīcināsi cīņā ar vienu vai pat vairākiem zobratiņiem reizē, jo tā sevi profesionāli atražo. Tā sistēma vispirms ir jāiznīcina sevī – pārstājot uzturēt sevī kalpa vai nodevēja domāšanu, uzņemoties pilnu atbildību pašam par savu dzīvi. Pārstājiet taču beidzot gaidīt kaut ko no citiem! Pašam vien būs jāaudzina savs raksturs un jāizvirza sev arvien jauni pozitīvi izaicinājumi, sava un visu gaiši domājošo cilvēku labumam. Mūs var vadīt tikmēr un kamēr mēs baidāmies par saviem grašiem, kvadrātmetriem vai materiālo statusu. Un mūs turpinās vadīt, kamēr mēs snaudīsim vai vārgi stenēsim, bet to nemainīsim. Šī pilna cikla sistēma ir uzbūvēta uz mums, ar mūsu rokām un tā pārtiek no mums un mūsu bērniem. Kad sāksim katrs to apzināties, tad sāksim katrs saprast, ko katrs personīgi varam ar to darīt!» Un arī šeit I. Sudrabai ir pilnīga taisnība.

Kādas būs sekas jau pēc gadiem desmit, ja turpināsiet darboties kā līdz šim? Par to pašu, ko saku, runā arī I. Sudraba: «Mūsu mazās Latvijas galvenā problēma ir tajā, ka mēs jau gadiem nezinām, uz ko un kāpēc mēs ejam kā valsts, kā nācija. Tas rezultējas ar vājās politikas un stipru grupējumu nemierīgu līdzāspastāvēšanu. Brīdī, kad mēs šeit Jēkaba ielā un citās valsts iestādēs esam nodarbināti un tik aizņemti, ka nepaceļot galvu pāri saviem papīriem un politiskās virtuves sarunām, tā arī nepamanām, kā izmirst vai rūgtumā no šejienes aizbrauc mūsu tauta.»

Ko darīt? Šeit vietā ir jau slavenā frāze, par kuru Artuss Kaimiņš pasmējās. Varbūt arī pelnīti, bet tā ir taisnība: «Vai tas tā būs arī turpmāk, atkarīgs no katra Latvijas iedzīvotāja. Pilnīgi no katra cilvēka šajā valstī. Citreiz arī nemanāmākais cilvēks var izdarīt lietu, kas rada labas un pareizas izmaiņas pat kosmiskos mērogos.» Kamēr muldēsiet, nekas nemainīsies. Vai nu dariet, vai vismaz beidziet muldēt. Kā tā muldēšana ir apnikusi. :(

Nobeigumā vēlreiz saku – šis nav slavas raksts Sudrabai. Jo viņa patiesībā ir tās pašas sistēmas zobratiņš, pat ja pati to nesaprot. Piemēram, šis teksts: «Varu apgalvot – ja tauta riebumā nenovērsīsies no tiem, kuri zākā, pazemo, intrigo un veido kroplu tautas vērtību gradāciju, tad šis pirmsvēlēšanu laiks Latvijas tautai izvērtīsies par smirdošu samazgu bedri.» Patiesībā tautai nav variantu – visas partijas, kas kandidēs uz šī gada Saeimas vēlēšanām, ir «to» pārstāvniecības. Visas tās, par kurām jūs dzirdat, lasāt un runājiet. Sistēma jums ir radījusi iluzoru izvēles sajūtu. Tādas šī gada vēlēšanās jums patiesībā nav. I. Sudrabas vārdi ir pravietiski: «Šādas pilna cikla sistēmas galotnei nav pat būtiski kāda partija vai to komplekts ir pie varas, nav svarīgi vai un kurš konkrēti kļūs par, piemēram, tiesnesi, kāda projekta vadītāju vai žurnālistu.»

Vai nu mainiet sistēmu, izvēloties veidot Tautas Varas kopienas modeļa partiju vai turpiniet sev melot. Izvēle ir jūsu.  

Foto - infotop.lv.