Civilizāciju sadursme

Eiropas nākotnes risinājums patiesībā labi aprakstīts jau pirms gadiem 20 – Semjuels Hantingtons. «Civilizāciju sadursme». Neticās, ka Eiropas parlamentā to nav lasījuši, tikai izskatās, ka katrs sapratis pēc savas izvirtības pakāpes.

«Rietumu izdzīvošana ir atkarīga no tā, vai amerikāņi atkal apstiprinās savu rietumu identitāti un vai paši Rietumeiropas iedzīvotāji spēs pieņemt savu civilizāciju kā unikālu, nevis universālu, kā arī vai tie spēs apvienoties lai saglabātu civilizāciju pret izaicinājumiem, ko sagādā ne-rietumu sabiedrības. Izbēgt no globāla civilizāciju kara iespējams tikai tad, ja pasaules līderi pieņemt globālās politikas daudzcivilizāciju raksturu un sāks sadarboties tā atbalstīšanai.»

Eiropas politiķi šajā pamācībā jēdzienu «civilizācija» ir sajaukuši ar jēdzienu «tauta» un tas attiecīgi rada savas sekas gan Eiropas valstu iekšpolitikā, gan arī kopējā ārpolitikā. Ārpolitikā tas izpaužas kā Āzijas valstu «demokratizācija». Izskatās, ka Donalds Tramps varētu šo sviestaino domāšanu mainīt, bet tur vēl jāgaida, vai tas notiks.

Iekšpolitikā tas izpaudās kā atvērtība islama invāzijai. Situācijā, kad jau Hantingtons brīdināja, ka ir jādomā par «civilizācijas unikalitāti», Eiropas politiķi to pasludināja par «universālu». Nu, it kā, visi, kas nāks, paši to sapratīs un pieņems.

Kā jau esmu minējis citos rakstos, ir liela atšķirība pašos civilizāciju domāšanas pamatos – polisa un orda. Ordas galvenā domāšanas īpatnība – galvenais ir amats un nav svarīgi, kāds cilvēks tur sēž. Islamā tas nozīmē – ja mulla saka, ka labi ir visus nošaut, tad tā ir jādara. Un nav svarīgi, kāds ir mulla. Savukārt polisas domāšanā tomēr cilvēki gaida, ka persona noteiktajā amatā rūpēsies par savu tautu un ir spējīgi kritiski uzņemt amatpersonas paveikto vai teikto. Cita lieta, ka arī polisu var apmuļķot, it īpaši, ja cilvēki ļaujas. Tomēr šajā gadījumā šīs atšķirības lieliski raksturo izredzes padarīt rietumu civilizāciju par universālu – var ieguldīt cik vien vēlas, bet, ja mullas vienu brīdi pateiks, ka datori ir slikti, arābu valstis pāris gados atgriezīsies 19. gadsimtā un vienalga vainīgi būs rietumi. Pašlaik attīstība un islams ir divi pretēji jēdzieni un Eiropas attīstība ir ļoti spēcīgi atkarīga no tā, kā izdosies ierobežot islama invāziju. Kā jau teicu – recepte ir uzrakstīta jau 20 gadus pirms Eiropas notikumiem, bet risinājums nezin kāpēc bija kājām gaisā.

Vai Latvijā ir vērts turpināt kustību «Stop imigrācija»? Mēs taču esam tik mazi un no mums tāpat bēg? Vispār jau ir. Ja jums tas liekas smieklīgi, pavērojiet vienu no lielākajām pasaules kustībām – milzīgs skaits pasaules valstu ir gatavas kontrolēt oglekļa izplūdi atmosfērā. Ir kvotas, visādas kustības, siltināšana utt. Vienīgā hohma – valstis, kas saražo lauvas tiesu oglekļa, nav šajā sarakstā – Ķīna, ASV un Meksika. Bet visa pasaule cenšas!

Tāpat ar Latvijas kustību. Labāk, ka ir, nekā nav. Vienīgā problēma – žēl noskatīties, kā ļaudis šajā kustībā mokās. Situācijā, kad no Latvijas pat islamisti bēg, piedāvāt kā izšķirošo argumentu, kāpēc jābalso par topošo partiju, apturēt imigrāciju – tas ir diezgan nepārdomāti. Pasarg dievs – tas ir labs arguments un daudz veiksmīgāks, nekā manējie līdzšinējie pūliņi, bet vienalga – kad trešdaļa Latvijas grimst nabadzībā, diez vai viņiem svarīgākais ir cīņa pret iebraucējiem.

Pat muļķīgākais – ja nodibinātu tādu partiju, kā es piedāvāju, varu saderēt, ka viens no galvenajiem punktiem būtu tieši cīņa pret islama invāziju un domas par to, kā ierobežot imigrantu plūsmu no Krievijas, kad tur sāksies nekārtības. Kā cīnīties par dzimstību latviešu vidū. Jo cilvēki jau nav muļķi, lai kā arī no malas liktos. Slinki, ar nevēlēšanos iesaistīties politikā utt. - jā, tas ir, bet muļķi latvieši noteikti nav. Tomēr, kamēr «Stop imigrācija» plāno saglabāt pašreizējo partijas veidolu, neredzu jēgu nedz ar viņiem sadarboties, nedz balsot. Jo šādu partiju liktenis Saeimā sen jau ir zināms – puse aiziet pie «Vienotības» - tā nejauši, daļa pie «Saskaņas» un paliek viens vai divi līderi, kas nesaprot, kas notiek.

Vārdu sakot – ko darīt, ir zināms. Tikai nedz Eiropā, nedz Latvijā neviens to pieņemt nevēlas. «Mūsu senči tā darīja, mēs arī darīsim!» Diez, ja to ieviestu ekonomikā, par to arī mūsdienu deputāti nobalsotu?