Latviešu mīti – nākotnes labā paaudze

Lai attaisnotu savu nekā nedarīšanu un nevēlēšanos ietekmēt valsts politiku, latvieši izdomā dažādus iemeslus. Dažos rakstos mēģināšu pastāstīt, kāpēc šie iemesli ir vienkāršs mēģinājums aizmālēt acis pašam sev un citiem.

Pirmais no stāstiem: «Es tagad neiešu politikā, audzināšu savus bērnus un viņi pēc tam uzcels skaisto un labi nākotni.» Piedodiet, bet šis stāsts man vienmēr liek smieties.

Vispirms jau vēsture ir pierādījusi šīs idejas bezjēdzību. Ja tu pats neesi gatavs mainīties, tad bērnus diez vai kas labs sagaida. XX gadsimta 90. gadu sākumā tā bija galvenā ideja – mēs te kaut vai malā pastāvēsim, bet izaudzināsim skaisto un gudro paaudzi, kas tagad mūsu valsti vedīs. Viss jau bija pareizi – izaudzināja. Vidusskolas un augstskolas beidza ļoti daudzi kvalificēti un gudri speciālisti. Tikai viena problēma – valsts jau nemainījās, palika domāšanā un darbībā tāda pati, kā pirms 20 gadiem un mūsu jaunatnei vienkārši vieta neatradās. Viņi varbūt arī ir citādāki, bet mēs palikām tādi paši. Un viņi dodas prom – bieži vien pat meklēt ne tik daudz lielu naudu, cik darbu un iespēju strādāt savā profesijā ārzemēs. Izglītības sistēmu un profesiju apmācību paņēmām no ārzemēm, bet paši neko neizmainījām un lielākajai daļai šo profesiju patiesībā Latvijā nav ko darīt.

Nākamā lieta – diez kāpēc lai jaunā paaudze būtu labāka pa veco, ja ir iespēja praksē mācīties, kā vecā paaudze zog, nemaksā nodokļus, dzer, divkosīgi uzvedās. Runāt jau mēs varam un morāles lasīt, bet sen ir pierādīts, ka praktiskais piemērs ir pats efektīvākais.

Un pēdējais – ja mēs arī tagad nodarbosimies ar tādu pašu domāšanu, tad varam padomāt – kādu Latviju pēc 15 gadiem saņems jaunā paaudze? Sabrukusi ekonomika, zogoši ierēdņi, drausmīga sociālā nevienlīdzība, milzīgi valsts parādi. Jā, tā tik būs dāvana jauniešiem. Cik viņi mums būs pateicīgi!

Tie ir iemesli, kāpēc es šādu viedokli patiesībā saucu par noziedzīgu. Ideja par to, ka pēc iespējas centīgāk uzaudzināt jauno paaudzi, nav slikta. Bet ja ar šo viedokli cenšas aizsegt savu nevēlēšanos iesaistīties politiskajos procesos, tas ir muļķīgi. Ja necentīsimies mainīt valsts politisko sistēmu, tad arī jaunā paaudze iepazīsies tikai ar jau esošo anarhiju un biezo muķu varu un tā arī pieņems – ka tam tā jābūt. Lai arī cik jauku bērnu uzaudzināsit.