Kā būtu ar ideju par godīgiem nodokļiem?

Vērtējot pašreizējo situāciju nodokļu jomā, man personīgi gribas teikt tikai vienu vārdu – vājprāts. Turklāt varbūt ne tik daudz nodokļu apjoma ziņā, cik saistībā ar to, kā šajā sistēmā cenšas neparādīt patiesās summas, ko saņem valsts. Viena desmitā daļa, ko savulaik saņēma baznīca un kunga daļa no zemniekiem nav salīdzināma ar to apjomu, ko iekasē brīvā latviešu valsts.

Vidēja lieluma algas saņēmēji – kas saņem uz rokas apmēram 300 – 500 latu, nodokļos samaksā gandrīz pusi algas. Valdība cenšas tēlot, ka tā nav, norādot, ka 25 procentus sociālā nodokļa maksā uzņēmējs, bet praksē tas neko nemaina – lai kā tas būtu nosaukts, tā vienalga ir atalgojuma daļa, lai arī ielikta citā plauktiņā. Un tāpēc – 34 procenti sociālais nodoklis, 24 procenti ienākumu nodoklis – tas viss guļas uz mūsu pašu aldziņas.

Un te mēs nonākam līdz patiesi negodīgajai daļai – dažāda cita veida ienākumi tiek aplikti vai nu ar samazinātu ienākuma nodokli – 15 procenti vai 24 procenti, nemaksājot sociālo nodokli. Šajā sarakstā ir dividendes, honorāri un dažādi citi maksājumi. Iznāk, ka vieni ir priviliģētāki, nekā otri. Turklāt nezin kāpēc tie, kas centīgi strādā un saņem algu par padarīto darbu, ir mazāk priviliģēti. Jo otrajā sarakstā ir arī milzīgas naudas summas, kuras aizplūst uz ārzemēm kā ārzemju uzņēmēju peļņa, kā arī dažāda veida citi ienākumu, kas bieži vien lielu darbu neprasa, bet mums tas nes ļoti mazu labumu.

Ideja, kā šo sistēmu padarīt godīgāku, saistās ar 40 procentu nodokli. Turklāt pavisam citā veidolā, nekā līdz šim. Vispirms, godīgi ieskaitīt it kā uzņēmēju segto sociālo nodokli algā. Piemēram, tas nozīmē, ka minimālā alga reāli ir 250 lati, bet tas, kurš saņem 400 latus, patiesībā saņem 500 latus.

Nākamais lēmums šajā saistībā – no summas līdz šiem 250 latiem atskaita tikai sociālo nodokli 40 % apmērā, bet no lielākām summām sāk iekasēt arī ienākumu nodokli, daļēji samazinot sociālā nodokļa maksājumu. Turklāt laicīgi noteikt maksimālās pensijas apmērus, lai nesanāk tā, kā ar valsts prezidentu, kurš saņem apmēram tikpat, cik parasti divdesmit Latvijas pensionāri.

Tālākie maksājumi varētu būt apmēram tādi – līdz 400 latiem 35 procenti sociālais, 5 procenti ienākumu, līdz 625 latiem 30 sociālais, 10 procenti ienākumu nodoklis, līdz 1000 latiem 25 procenti sociālais, 15 procenti ienākumu. 1500 lati – 20 procenti sociālais, 20 procenti ienākumu nodoklis, 2000 lati – 15 procenti sociālais, 25 procenti ienākumu nodoklis, līdz no 5000 latiem maksā 500 latus sociālajā nodoklī stabilu summu un 40 procentu sociālo nodokli.

Kopējos skaitļos šis likmes dotu zemākus nodokļu ienākumus, nekā līdz šim, tomēr tas ir koriģējams skaitlis. Toties tad būtu uzreiz skaidrs, cik nodokļos samaksā darba ņēmējs un cik patiesībā iekasē valsts, turklāt beigtos situācija, kad viena grupa maksā trīsreiz mazāk nodokļos, nekā pārējie ienākumu saņēmēji.

Turklāt šajā situācijā pašvaldības beidzot patiesi būtu ieinteresētas attīstīt uzņēmējdarbību savos novados un lai algas būtu lielākas. Atliek tikai viena joma – kā panākt, lai valsts darbinieku algas arī būtu atkarīgas no apkārtējo labklājības, nevis tikai no tā, ko izdomās Saeimā vai pašvaldību domēs strādājošie. Bet par to – jau cita ideja. Toties nākamā ideja – par uzņēmuma ienākumu nodokli, par kuru bez šīs pirmās arī nepastāstīsi.

Foto - thehindubusinessline.com