Kā atšķirt bēgli no Islama invāzista jeb kārtējā jēdzienu putra

Atceros, kā savulaik Krimas zaļos cilvēciņus sauca par kaut ko jaunu – militārais hibrīdkarš. Ukraina esot nogulējusi, neesot pamanījusi utt. Te vietā teiciens – redzot cita acī skabargu, savā baļķi nepamana. Eiropu jau gadiem ilgi pārņem islama invāzijas pārstāvji, bet politiķi stulbi smaida un atver vēl plašāk vārtus.

Uzreiz atkārtošos - nespēja reāli izvērtēt valodu un jēdzienus, kurus lietojam, atstāj uz sabiedrību ļoti smagas sekas. Tipiskākais piemērs ir tas, kas pašlaik notiek Eiropā un var novest pat pie šī veida rietumu civilizācijas bojāejas.

Jautājums patiesībā jau divus gadus ir vienkāršs – ir jānošķir islama invāzijas pārstāvji no bēgļiem. Pēdējos jāintegrē sabiedrībā, pārējos – atpakaļ. Viņu problēmas nav mūsu problēmas. Tā vietā Rietumeiropas valstu līderi uztaisīja stulbu ģīmi un nosauca visus par bēgļiem. Protams, ka tas notika ar mērķi uztaisīt kārtējo jēdzienu putru un tāpēc vēl vairāk žēl, ka sabiedrība to pieņēma.

Atšķirt bēgli no islama invāzista patiesībā nav grūti. Bēglis nekritizē tās sabiedrības normas, kur atrodas. Viņš meklē darbu, lai nodrošinātu ar iztikšanu savu ģimeni vai sevi pašu. Viņš saskata savu nākotni valstī, kur ir ieradies vai ir gatavs cīnīties par atgriešanos valstī, no kuras ir bēdzis. Vārdu sakot – bēgļa pazīmes nemaz nav tik sarežģītas.

Islama invāzista pazīmes arī ir viegli atšķiramas – viņš zina, ka vienīgo patiesību pasaulē pauž mulla un viņu neinteresē, ko domā tās valsts iedzīvotāji, kur viņš atrodas. Invāzists nemeklē darbu – viņš meklē vietu, kur vietējie kalpi nodrošinās viņam labu dzīves veidu, jo tāds viņam pienākas. Ja ir slikta dzīve, bet nav pietiekami liela kara jauda, lai iemācītu neticīgajiem, kā pareizi jādzīvo, tad islama invāzists meklē citu vietu, kur apmesties – kur kalpi izdarīgāki un dzīve vieglāka. Sarunām viņš nav gatavs, jo ar neticīgajiem nav ko runāt. Vietējā kultūra viņu neinteresē – tikai tik, cik var izmantot savai labsajūtai. Valsts nākotne viņu neinteresē – to nosaka pati reliģija, ka viņam par to nav jādomā. Ir mullas, šeihi un tamlīdzīgi, kas izdomās un pateiks, ko darīt.

Protams, varam turpināt skatīties uz notiekošo savā valstī un pasaulē caur rozā brillēm. Saukt hibrīdkara pārstāvjus par brīvības cīnītājiem un islama invāzijas pārstāvjus par bēgļiem. Tikai tad nevajag brīnīties, kad pasaule atnāks un iegāzīs pa tām brillēm ar mietu. Un mūsu valsts iedzīvotājiem būtu naivi censties domāt tāpat, kā ordas pārstāvjiem, kur 86 procenti ir pārliecināti, ka valstī – cietumā viņi būs uzraugi un pārējie sēdēs.