Bauskai jauns čempions

-

Uz Bauskas novada 2026. gada atklāto čempionātu 64 lauciņu dambretē, kas notika 4. oktobrī, ieradās spēlētāji arī citiem Latvijas novadiem, kā arī igauņi un lietuvieši. Ja vīru grupā gadu no gada konkurence saglabājas spēcīga, gan dāmu grupā gan regulāri mainās un mums atkal ir jauna Bauskas novada čempione sievietēm.

Sacensības Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas telpās ar Bauskas novada Sporta un veselības nodaļas atbalstu organizēja Denijs Vilhelms Krauklis. Kopā piedalījās 43 sportisti.

Pirmais turnīrs bija ātrā dambrete – desmit minūtes apdomas laiks katram spēlētājam un trīs papildus sekundes par katru gājienu. Kā kādreiz jokoja – dambrete ir spēle, kuru spēlē visi, bet uzvar Mārtiņš Junkurēns. Viņš arī šoreiz nezaudēja nevienu spēli, bet Denijs Vilhelms Krauklis šoreiz vairāk uzvarēja, finišējot ar 15 punktiem. M. Junkurēnam 13 punkti un otrā vieta. Otrajā vietā varēja būt Jānis Fārnests, bet viņš pamanījās zaudēt vēl vienam Latvijas čempiona titula īpašniekam Evertam Rūdolfam Lepsim. Jāatzīmē jaunā Ričarda Cerusa sniegums, kurš pašlaik atzīmējas ar ļoti labu progresu un bija otrs labākais starp jauniešiem un astotais kopvērtējumā.

Ātrspēlē ar trīs minūšu apdomas laiku un divām sekundēm par gājienu, Jānis Fārnests revanšējās, kļūstot par čempionu šajā disciplīnā, savukārt trešo vietu starp vīriem izcīnīja igaunis Keirs Kristians Suguls. Lietuviešiem vienīgo medaļu veterānu grupā ieguva Edmundas Čirbulenas.

Dāmu konkurencē abos turnīros labāko rezultātu uzrādīja viese no Igaunijas veterāne Janne Mumme, kura Bauskas novada čempionātā dominē jau otro gadu.

Sieviešu un jauniešu grupās bija sīva cīņa un sieviešu grupā pirmo reizi par Bauskas novada čempioni kļuva Elza Bļevaite. Igauniete Karola Vagula ātrajā dambretē bija otrā, bet ātrspēlē revanšējās, izcīnot pirmo vietu.

Kopumā vīriešu konkurencē Bauskas novada čempionāts saglabā augstu līmeni arī valsts mērogā. Dambretes sporta jomā Bauskas novadā notiek izmaiņas un jāpateicas Denijam Vilhelmam Krauklim, kurš saglabā augsta līmeņa sacensības.


--

Bauskas novada atklātā 64 lauciņu dambretes čempionāta rezultāti.

Ātrā dambrete.

Sievietes – 1. Elza Bļevaite, 2. Karola Vagula, 3. Linda Kalderauska.

Veterānes – 1. Janne Mumme, 2. Inga Grosa.

U16 meitenes – 1. Rebeka Rīna, 2. Juta Kalderauska, 3. Evelīna Baranovska.

U10 meitenes – 1. Adele Tirzmale, 2. Gerda Simanoviča, 3. Sofija Rumba.

Vīrieši – 1. Denijs Vilhelms Krauklis, 2. Mārtiņš Junkurēns, 3. Jānis Fārnests.

Veterāni – 1. Jānis Āriņš, 2. Jānis Štāls, 3. Edmundas Čirbulenas.

U16 zēni – 1. Maksims Ziņevičs, 2. Ričards Ceruss, 3. Matīss Rimicāns.

U10 zēni – 1. Timofijs Pleskuns, 2. Vuks Soms-Sakne, 3. Reinis Dūrēns.


Ātrspēle

Veterānes – 1. Janne Mumme.

Sievietes – 1. Karola Vagula, 2. Rebeka Rīna, 3. Elza Bļevaite.

Veterāni – 1. Zigmārs Rumbenieks, 2. Juris Neimanis, 3. Jānis Āriņš.

Vīrieši – 1. Jānis Fārnests, 2. Maksims Ziņevičs, 3. Keirs Kristians Suguls.






Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Otrs TVP izmēģinājuma posms - balsošana

-
Attēls
Tātad - sācies otrs posms Tautas Varas partijas modeļa izmēģinājumam.Pirmo posmu aizvadīju sociālajos tīklos, jo šeit komentārus neesmu manījis. Ņemot vērā likumdošanas ierosinājumus, kurus interesenti pauda, Facebook.com Latvijas Agoras lapā ir izveidota aptauja, kur tagad katrs var nobalsot, paužot savu viedokli par šiem ierosinājumiem. Žēl vienīgi - ja tā būtu tiešām izveidota partija, tad par šiem ierosinājumiem varētu cīnīties vēlēšanās, bet pagaidām tas ir tikai izmēģinājums. Bildīti pieliku saistībā ar neseno piketu pie Saeimas, kur pat Poikāns bļāva, ka nu tik būs. Smieklīgi jau no malas bija skatīties, bet tas tikai vēl vairāk pārliecināja, ka šie "jaunie līderi" tie paši oligarhu pārstāvji vien ir. Aizgāja, izrunājās, paplātījās, uztaisīja sev popularitāti un arī viss. Ne viņi paši ticēja, ka tur kaut kas mainīsies, ne deputāti ausi pakustināja. https://www.facebook.com/events/225527011213319/permalink/225539804545373/
Lasīt vairāk

Polisa un orda (jeb kāpēc rietumiem nekad nesaprast Krieviju)

-
Attēls
Gan vēsturiski, gan mūsdienās Krievija ne vienu reizi vien ir nolikusi strupceļā Rietumeiropas valstu politiķus. Diemžēl, novērtējot valstiskuma struktūru valstīs, jāsecina, ka šāda situācija radusies ne tāpēc, ka Krievijas puse būtu ļoti gudra, bet gan tāpēc, ka Rietumeiropa šo valsti vērtēja pēc saviem kritērijiem, neņemot vērā reālo situāciju. Jāatzīst, ka tas ir vēl viens drausmīgs piemērs, kā ticība jēdzieniem ir maksājusi miljoniem cilvēku dzīvību un kļuvusi par iemeslu daudziem nepareiziem politiskiem lēmumiem. Lai labāk saprastu šādus manus secinājumus, sākšu iztālēm. Pieļauju, ka ne viens vien ir uzdevis jautājumu – kāpēc vienā valstī attīstība izdodas, bet citā – ne. Lasot dažādus fantāziju romānus, biju izbrīnīts, kad uzzināju, cik daudz izgudrotāju un ģeniālu cilvēku bijis Krievijā un Ķīnā, kas strādājuši pie tā paša, ko vēlāk izdomāja Rietumeiropā, bet tehnoloģiskos risinājumus attīstīja tieši Eiropā un ASV. Mēģinot atrast šos kritērijus, kas uzrādītu, kur slēpjas at...
Lasīt vairāk

Pagātnes ēnā

-
Attēls
Mani senči bija labi ļaudis. Viņi rūpējās par savām ģimenēm un saimniecībām. Tomēr bija jomas, kur mēs strīdējāmies tā, ka otrā upes krastā varēja dzirdēt. Vectēvam bija savs viedoklis. «Ko tev tur universitātē mācīja? Govi slaukt mācīja? Nemācīja! Kam tad tās mācības vajag?» Tas bija tikai viedoklis, bet nu jau nelaiķim tēvam bieži vien darba stils. Ja minerālmēslus bietēm kaisīja no spaiņa ar rokām, nepārtraukti liecoties, jau gadiem, tad tā tam būs būt. Un tās bija ilgas vārdu kaujas, līdz panācu, ka var kaisīt ar lejkannas palīdzību, mazāk liecoties un taupot rokas. Tāpat nebija vērts runāt par mājas siltināšanu. Par akmeņogļu aizstāšanu ar skaidu briketēm. «Tur taču nekādu ogļu nav. Kā var kurināt?» Šāds viedoklis ir ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem un to var regulāri sastapt arī – iedomājieties, kur – interneta komentāros. Apmēram tā: «Ja mūsu senčiem 12. gadsimtā tā bija labi, tad mums tagad arī būs labi.» Diemžēl vēsture regulāri pierāda, ka, aizņemoties tehnoloģijas ...
Lasīt vairāk