Par āderēm, āderēm un āderēm

Vispār jau laikam vajadzēja paklusēt, bet ir viena problēma – nepatīk draņķīga žurnālistika. Un Aizliegtā paņēmiena raidījums par āderēm tāds bija – draņķīga žurnālistika.

Ziniet, ir tāds moments, kad ar vienu vārdu var saprast dažādas lietas, turklāt tas ir tīri atkarīgs no interpretācijas. Tāpēc šoreiz es vēlējos uzrakstīt par trīs lietām, ko katrs no mums sauc par āderēm. Divas no tām varbūt ir vienas un tās pašas, bet varbūt arī nav.

Tās pirmās āderes ir tās mistiskās, kuras meklēja raidījumā, kuras dara pāri cilvēkiem un tā tālāk. Viņas meklē ģeniāli eksperti, kas par to prasa naudu. Ja raidījums būtu veltīts šarlatānu atmaskošanai, es tikai priecātos, bet raidījuma vadītāju vēstījums bija tāds, ka āderu nemaz nav.

Ja par mistiskajām āderēm un to sekām man nav daudz ko teikt, tad par pārējām divām lietām gan nevaru pateikt, ka tās neeksistē. Lai gan bija interesanti palasīt «zinātnieku» teikto, ka ūdens plūsmas zem zemes nemaz neesot. To saka pat neskatoties uz to, ka ir atrastas pazemes upes un strauti.

Mums stāsta, ka esot tikai tādi zemes slāņi, pa kuriem pārvietojas mitrums. Nu redz, ir gan raidījumā, gan arī dzīvē tāds stāsts, turklāt ar skaidru norādi, ka arī mūsdienās āderu meklēšana var noderēt. Gan vietā, kur raidījumā meklēja, gan manās mājās tas ūdens slānis apmēram 20 – 25 metru dziļumā, ar stipri dzelžainu ūdeni un satur spēcīgu piesārņojumu. Vajag attīrīšanas iekārtas – uzreiz varu pateikt, ka man tāme par ierīkošanu bija 2000 eiro un gadā 800 eiro attīrīšanas sistēmu uzkopšana. Un tad tepat netālu, kalnā, 10 metru augstāk, ir apmēram 5 metru dziļa aka ar tīru, skaidru ūdeni. Rakta pirms 2. pasaules kara. Vēl citur kalnā, arī apmēram 10 metrus augstāk, ieurba 18 metrus un ir tīrs ūdens. Kam ir vēlēšanās, tas paralēles sapratīs.

Un tagad trešās āderes – tās pašas, uz kurām griežas antenas. Man saka – tev nav pierādījumu, ka tās ir āderes. Tak man vienalga, kā jūs to nosaucat, bet uz tām antenas griežas. Uz šo āderu krustpunktiem aug lieli koki vai koku puduri. Vasarā uz āderēm mīl dejot mušiņu mākoņi. Ir āderes, kuru virzienā izmisīgi noliecas koki. Ir āderes, uz kurām slikti aug zāle un kur vasarā zālājs īpaši izkalst. Es neesmu drošs, ka tur visur apakšā ir ūdens, jo nevienā no vietām, kur antenas man griežas, neko neesmu racis.

Un jā – uz ūdens caurulēm un meliorācijas sistēmām antenas arī griežas. Es pats esmu saspiedis rokās antenas, cik vien cieši var, man draugi ir turējuši rokas – antenas griežas. Un man vienalga, kā to sauc un ka fiziķi saka, ka nekas tāds neeksistē – antenas griežas. Lai ko teiktu fiziķi, ģeologi, ķīmiķi, lai kā man stāstītu, ka zinātniski tas nav pierādīts – tās griežas.

Un par mītisko krustpunktu – tur nekā īpaša nav. Pilnīgi nekā īpaša. Vienkārši, ja zem zemes iet divas ūdens straumes, tad ir vērts rakt uz krustpunkta, jo tad ir skaidrs, ka uzraks no divām āderēm to, kas ir vistuvāk virszemei. Citādi iznāks kā manā pagalmā – raka uz vienas plūsmas, līdz pēc pieciem metriem uzdūrās uz klints un ar to arī rakšana beidzās – līdz ūdenim netikām. Tāpēc krustpunkts nav nedz mistisks, nedz kāds citādāks – tā ir vienkārši racionāla iespēja no divām āderēm garantēti aizrakties līdz tai, kura ir vistuvāk zemes virsmai. Automātiski – garantēts lētākais risinājums.

Ziniet, reālāk bija savulaik nenoticēt Galilejam, nekā paziņot, ka āderu nav. Jo to, ka antenas griežas, pat noliegt nevar – tu vienkārši stāvi un uz to skaties. Bez jebkādiem zinātniskiem aprēķiniem. Un tas, ka mūsdienu zinātnieki tik pārliecinoši pasludina āderu neesamību, diemžēl neko labu neliecina par zinātni. Un reizē arī par mūsdienu žurnālistiku.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aizliegta-panemiena-eksperiments-cetri-rikstnieki-katram-sava-versija-par-aderu-krustpunktiem.a348376/