«Attīstība/PAR» kā latviešu debilisma kalngals

Šoreiz esmu skarbs izteicienos, bet patiesība paliek patiesība. Un šoreiz patiesība par īpaši savādo apvienību «Attīstība/PAR» un par latviešiem, kas par to ir sajūsmā. Interesanti, ka šai apvienībā dominē vārds «nodevība» un laikam jau tas ir tas iemesls, kāpēc daudzi ir tādā kaifā – skumjais čekistu laika mantojums.

Ja kādu izbrīnīja, ka «PAR» apvienojās ar «Attīstību», tad mani tas neizbrīnīja. Varu atgādināt, ko par šo partiju rakstīju pāris mēnešus atpakaļ: «... praktiski arī visu citu Latvijas partiju valdes pārstāvju kopija.» https://www.facebook.com/sovokalatvietis/posts/814903412045641 Un tāpēc apvienoties ar partiju, kuras politikai ir diezgan lielas atšķīrības, nav problēmu. Vārdu sakot - «PAR» ideju nodevība bija pilnīgi normāls solis.

Ejam tālāk – par «PAR» ģeniālajiem politiķiem. Es te savulaik uzcepu vienu tekstiņu par to, ka patiesībā mēs Saeimā un ne tikai Saeimā ievēlam diezgan ar loģiku un saprātu apbižotus cilvēkus. https://www.facebook.com/sovokalatvietis/posts/820059261530056 «PAR» rindās to veiksmīgi pierādīja Čigāne, Dālderis un vēl daži – pameta «Vienotību» situācijā, kad partijai nebūt vēl ne tik slikti negāja, izbļāva pa visu pasauli par savu sūtību, tā būtībā nododot «Vienotību», tad pameta «PAR», kad pamanīja, ka arī tur labi neiet, nododot «PAR». Tagad karājas kaut kur gaisā un gaida, kad kāds viņus ņems klēpī un droši vien stūrītī pašņukst, ka nesaprasta kopošanās ar «Attīstību». Un tikai nevajag man stāstīt par cīņu par idejiskumu utt., jo tā vērtību pilnīgi skaidri parāda nākamais gadījums.

Mums ir kārtējais Tēvzemes Glābējs, kurš sēž ES parlamentā, saņem par to labu naudiņu un tagad ir gatavs nākt un glābt Tēviju. Tas, ka vajadzēja attiecīgi nodot «Vienotību», kuru solījās nepamest un glabāt, nevienu neuztrauca. Domāju, ka «Attīstība» viņu pieņēma ne jau tāpēc, ka idejiski kaut ko svarīgi pateica. Vienkārši viņš ir tuvs šo abu apvienību pamatvērtībai – nodevībai. «Nodevība» - tā ir vērtība, kas likusies vissvarīgākā pēdējā pusgada laikā gan «PAR», gan «Attīstības» pārstāvjiem. Un tas arī vieno jaunpienācējus – ja tu esi spējīgs nodot, tad tu esi savējais. Attiecīgi tas parāda vēl vienu šīs apvienības vērtību sistēmu – cilvēki ar idejām un pārliecību, kas vēlas kaut ko panākt, tā nedara. Tā dara tie, kas meklē lielāku naudas žūksni un ir gatavi pārdoties par labu «kumosu».

Šokē tas, ka sabiedriskajās aptaujās to visu ar tik lielu atbalstu novērtēja vēlētāji. Mēs tiešām vēlamies redzēt Saeimā deputātus, kas gatava acumirklī nodot jebko? Biedrus, pārliecību, idejas? Visdrīzāk – arī Latvijas neatkarību. Es pat nerunāju jau par programmu – tas, ka uz to papīru visām partijām, diemžēl, ir nospļauties, jau sen ir skaidrs. Vai tiešām neuztrauc, ka Saeimā iekļūstot, visa šī varza var nobalsot, kā paši izdomā vai kāds samaksā, aizskriet uz kuru partiju vai koalīciju sagribas. Vai tas tiešām ir tas partijas ideāls, ko mēs vēlamies redzēt valsts vadībā?