Kā notiek lēmumu pieņemšana «partijās»?

Nebiju domājis tuvākajās dienās rakstīt, bet te pēkšņi presē izleca vairāki teksti, kas pilnīgi uzprasās uz atkārtošanu. Viens no iemesliem, kāpēc piedāvāju Tautas varas partijas modeļa ideju, ir tas, ka pašlaik «partijās» visa vara pieder valdēm, kuru biedrus savukārt nozīmē tie, kas var samaksāt. Man te visādi ir pīkstējuši, ka viņi ir «partiju» biedri, ka viņos ieklausās. Un te pēkšņi tāda dāvana – Loskutova un Āboltiņas atklāsmes par to, kā pieņem lēmumus. Pilni teksti portālā pietiek.com, bet te – daži citāti:

Alekseja Loskutova vēstule:

«Partijas priekšsēdētāja S.Āboltiņa pagājušā gada 19. novembrī uzaicināja uz sarunu I.Viņķeli, lai iezīmētu, viņasprāt, nepieciešamās pārmaiņas valdībā.» Pievērsiet uzmanību – būtu saprotams, ja ierosinātu to apspriest kongresā, bet nē – tādu lēmumu kā valdības maiņa apspriež ar vienu no valdes locekļiem. Un viss.

«S.Āboltiņa apliecināja, ka ar L.Straujumu šis plāns vēl nav pārrunāts, jo neesot izdevies satikties sarunai.» Biedriem esot kaut kāda vara partijā :D Pat ar ministru prezidentu «plāns nav pārrunāts».

«Deputāti vaicāja, vai S.Āboltiņa redz iespēju restartēto valdības vadīšanu uzticēt kādam citam Vienotības politiķim, kas bauda lielāku sabiedrības uzticību. Atbilde bija – nē.» Jā, var just, ka deputātiem arī ir ietekme «partijā».

Tagad – Solvitas Āboltiņas pārdomas.

«Par 4. decembra valdes sēdi????? Tajā tika apstiprināti kongresa dokumenti un nekādas diskusijas par demisiju jeb tml. nenotika. Valde ilga 20 minūtes!» Vārdu sakot – oficiālās partijas sapulcēs nopietnas apspriedes nenotiek.

«Par balsošanas procedūru ir valdes lēmums, ar kuru var iepazīties, tāpēc netērēšu laiku šo interpretāciju atspēkošanai! Tas skaidri nosaka, ka nekāda papildus apstiprināšana vai sēde nav nepieciešama.» Tas par 15. decembra valdes sapulci. Solvita atnāca, pateica un visi nobalsoja, kā vajag. Ņemiet vērā, ka partijas kongress, kas visam šim notika pa vidu, nekur nekonfigurē. Tas, ko domāja parastie biedri, nevienu neuztrauc.

Ja jums liekas, ka tā ir tikai «Vienotībā» un jaunās «partijas» ir sirdsšķīstas, tad piedāvāju izrakstu «No sirds Latvijai» statūtiem. Paldies biedriem, kas mani aģitēja uz šo partiju un lika painteresēties, kas tur īsti ir boss. Publicēju dažus izvilkumus no statūtiem. Ar pilnu tekstu var iepazīties partijas mājas lapā.

«Partijas uzdevumi ir:

2.3.1. īstenot biedrības „Tautas kustība No sirds Latvijai” gribu un idejas;

3.1. Partijas biedri atzīst Partijas statūtus, ievēro Ētikas kodeksu un atbalsta Partijas programmu.

3.2. Par personas uzņemšanu Partijā lemj Partijas Valde.

Partijas biedram ir tiesības:

3.4.2. iesniegt Valdei lēmumprojektus un priekšlikumus un saņemt atbildi par tiem;

3.5. Partijas biedram ir pienākumi:

3.5.1. aktīvi piedalīties Partijas darbā un veicināt tās mērķu sasniegšanu;

3.5.2. popularizēt Partijas idejas un nostādnes;

3.5.3. darboties atbilstoši Partijas statūtiem, programmai un Ētikas kodeksam;

3.5.5. maksāt biedra naudu.

3.8. Biedru no Partijas var izslēgt Partijas Valde.

4.12. Ja Partijas biedru skaits pārsniedz 500 (piecus simtus), kopsapulces vietā tiek sasaukts kongress. Valde nosaka Partijas biedru pārstāvības normu, kā arī delegātu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību, ievērojot principu, ka kongresa delegātu skaits nedrīkst būt mazāks par 100 (vienu simtu).

4.14. Kongresā piedalās Valdes noteiktajā kārtībā ievēlētie delegāti.»

Tā var turpināt ilgi un dikti. Ja kāds vēl nesaprata principus, kā pašlaik «veido» partijas Latvijā un to tā dara jau visus 25 gadus, tad var uzdot jautājumus komentāros. Ja vēl nesaprot – neko nevaru palīdzēt.