Jums apnicis, man apnicis

Šim tekstam vajadzēja saukties – Atbilde Nr. 4, bet saprotu, ka jēgas nav. Kritiķi pēdējā laikā lokās paši ap savām idejām un nevēlēšanos izmantot jēdzienus pēc to definīcijām. Slinkums izdomāt kaut ko jaunu, tāpēc vienā vārdā cenšas nosaukt ļoti daudz ko. Cik saprotu – šī diskusija ir apnikusi, bet tai pat laikā jums nav nekā, ko piedāvāt vietā kā līdzvērtīgu risinājumu. Latvieši samierinājušies ar ideju, ka labāk sadzīvot ar tagadējo Saeimu, nekā piecelties un mēģināt kaut ko darīt.
Vispirms – dažas atbildes uz Aivja Biķernieka rakstu http://www.bikernieks.lv/index.php/politika/122-tautas-varas-partijas-polemikas-ceturta-serija Autors norāda, ka neesmu pievērsis uzmanību masu partijām. Esmu pievērsis – TVP nevar eksistēt, ja tā nav masu partija. Pēc nosacījuma nevar – jā, 200 biedru nauda varētu būt pietiekama, lai nodrošinātu dažas tikšanās sezonā un nepieciešamās datu bāzes darbību, bet šis skaits noteikti būs par mazu, lai uzrunātu pietiekami daudz Latvijas iedzīvotāju un ļautu partijai reāli pildīt to, kāds ir TVP mērķis – pārstāvēt tautu. Turklāt tik nelielu partiju, iepludinot savus nopirktos aģentus, var sagraut jebkura oligarhiskā partija.
Par jēdzieniem – piekrītu, ka tie mainās. Tomēr savā idejā par jēdzienu atbrīvošanu es nebūt nesaku, ka tie nemainās. Bet es aicinu ievērot reālās definīcijas. Nevis turpināt apgalvot, ka, piemēram, pie mums vai blakus Krievijā ir demokrātija. Tas taču paliek smieklīgi. Parasti mēs cenšamies ievērot nosaukumus, jo tie mums atvieglo dzīvi. Piemēram, zinot, ka sunim ir četras kājas un aste, mēs taču nesauksim visus dzīvniekus par suņiem. Toties nezin kāpēc politikā, neskatoties, kāda situācija patiesībā izskatās, visu saucam par demokrātiju. Tāpēc arī neko nesaprotam, jo pieejam pie «Krievijas lāča» un mēģinām ar viņu aprunāties kā ar sētas kranci. Protams, ka tas parasti beidzas letāli un ar apkārtējo neizpratni: «Kas sunītim («demokrātijai») vainas?» Tāpēc es nesaprotu vēlmi runāt kaut kādos «vispārpieņemtos jēdzienos», ja ir pieejamas skaidras definīcijas. Tas patiesībā nozīmē, ka nav vēlēšanās paskatīties patiesībai acīs. Ar attiecīgām sekām.
«Akadēmisko jēdzienu izpratne»? Aha, par ko? Būsim taču reālisti beidzot.
Par komentāros teikto – kad es kaut ko darīšu. Ir viena ideja un mēģināšu kustināt. Tomēr uzreiz saku – pašlaik tikai divi cilvēki ir reāli bilduši, ka viņus TVP ideja saista. Tāpēc pārmetumus man par to, ka es kaut ko nedaru – ziniet, es kaut kā nevaru iedomāties, kā TVP pārstāvji iet pie cilvēkiem, laikam jau ar stroķiem un saka: «Stājieties partijā, kas jūsos ieklausīsies!» Ziniet, izklausās gana debili. Esmu uzrunājis ar saviem rakstiem draugiem.lv un blogā cilvēkus, kā to tiesiskā valstī var izdarīt.
Un vēl viena lieta – beidziet man piedēvēt jūsu iedomas. Apnicis jau riktīgi. Ja jums liekas, ka TVP rašanās vai pašas partijas pamatā ir kāda lieta, ko neizprotiet, prasiet. Bet nestāstiet man, ka esmu izdomājis, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem būs jāmaksā, ka visiem būs jāpauž savs viedoklis par likumprojektiem utt. Tās ir jūsu idejas un to paši varat virzīt, bīdīt, bet nepiedēvējiet to man. Mana ideja pašlaik ir vienkārša – partija, kurā augstākā vara pieder biedriem un kas par ikvienu piedāvājumu var lemt, nobalsojot elektroniskajā vidē, pat neesot klāt sapulcēs vai kongresos. Tā ir iespēja mūsdienās realizēt īstu demokrātiju, pēc šī jēdziena definīcijas, nevis uzspiestas izpratnes.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Par cik pārdos Latviju?

Polisa un orda (jeb kāpēc rietumiem nekad nesaprast Krieviju)

Realitāte VS Belindževs jeb ideoloģijas meklējumos