Jaunā! un Konservatīvā! Skan, vai ne?

Šīs dienas raksts par vienu no debilākajiem vārdu salikumiem Latvijas politikā. Jauns + konservatīvs. Tas ir tas pats kas progresīvs + vecūksnis. Ģeniāli. Bet latviešiem der.

Vispirms klasiski – kam ir vara partijā? Valde apstiprina jaunos biedrus. Biedra nauda – 5 eiro gadā? Protams, ka tas nav nopietni un tāpēc mums ir «ziedotāji». Ejam tālāk. Biedra tiesības – vērsties valdē ar ierosinājumiem. Loģiski, tas ir arī viss, kas Latvijas «partijās» šiem ir.

Varas orgānu valdi arī šeit ievēl aizklāti. Tas vispār ir jauno «demogrāfisko» partiju īpašais atklātības un vienlīdzības šiks – aizklātās vēlēšanas. Valde ir tiesīga ar trim locekļiem. Tā kā visiem pieciem nemaz nav jāzina, kas patiesībā notiek. Valde apstiprina deputātu kandidātus.

Interesanta Valdes priekšsēdētāja vēlēšanas sistēma. Izvirzām kandidātu, kurš savukārt izvirza vēl vienu valdes locekli. Apstiprina priekšsēdētāju, apstiprina arī valdes locekli. Šī soļa «demokrātiskumu», es tā ceru, nav jāskaidro. Tomēr šai ģeniāli «demokrātiskajai» sistēmai var veltīti veselu rakstu, kam tādu reizēm izmanto. Ja visu pareizi sapratu, tad beigās valdes sastāvu mainīt gandrīz nevarēs, jo to ievēlēs nākotnē Padome, kura galvenokārt sastāv no valdes locekļiem. Ģeniāli «demokrātiski». Es neatradu, kas iesniedz priekšlikumus kopsapulcē – gan jau pārskrēju pāri, bet pieļauju, ka atkal valde.

Nu tad paskatīsimies, ka ir tie cilvēki, kam uzticēsim savas valsts nākotni.

Jānis Bordāns, valdes priekšsēdētājs. Darbojies «Latvijas Tautas frontē», kandidējis «Latvijas ceļa» sarakstā. Pabijis uz gadu Saeimā, nākamajā gadā vairs atpakaļ netika. Netika arī Rīgas domē. Neveiksmīgi kandidēja «Vienotības» sarakstā, neveiksmīgi kandidēja «Nacionālās apvienības» sarakstā. Tas viss, starp citu, varētu būt salīdzinoši pozitīvi, jo parastie, pie siles neesošie, reti kad tiek Saeimā. Tiesa, visu iespaido sabojā fakts, ka ministra amatu tomēr iedeva – te nu gan pie siles neesošie nevar tikt, kas nozīmē, ka drīzāk problēmas bija pašam deputāta kandidātam. Kā sasējās ar «Demokrātiskajiem patriotiem» (visi šie veidojumi - «Kreisie Patrioti» utt. ir atvasinājums no Nacionālsociālistiem, bet zināmu iemeslu pēc tieši šo vārdu nelieto), nav zināms, bet šeit veidojās sadarbība ar NA, kā arī savādi parādi. Lai arī mērķis bija kļūt par partiju, kaut kas tur klasiski nesanāca un tapa JKP. Biogrāfija gandrīz kā Iļjičam – mērķis mainīt partijas tikmēr, kamēr var tikt pie varas. Atbalstāma centība. Arī mērķi – ņemot vērā, ka šajā partijā vara pieder trim cilvēkiem (tik maz nav nevienā citā Latvijas «partijā»), ir skaidrs, kāda «demokrātija» gaida JKP uzvaras gadījumā.

Inga Gluzda. Savulaik pārstāvēju «Pilsonisko savienību». JKP partijas sastāvā centīgi runā par konservatīvajām vērtībām – http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/viedokli/inga-gluzda-mana-balss-bus-garants-konservativo-vertibu-uzvarai.d?id=44952196. Vienīgi žēl, ka tekstā nekā konservatīva īsti nav. Tukša muldēšana, savējo slavēšana, konkurentu nomelnošana. No konservatīvā ir tikai šis jēdziens pieminēts.

Krišjānis Feldmans neprotot zagt. Toties viņš ir biedrības «Demokrātiskie patrioti» revidents – tās pašas, kuru radīja TB vecā gvarde, kas ienesa saulītē Jāni Bordānu. Arī ļoti «demokrātisks». Viņa mājas lapā ir intervija «Kā top politiķis». https://feldmans.lv/2017/05/16/ka-top-politikis/. Autors intervijai gan nav minēts. Un visas tiesības paturētas, tāpēc citātus nelikšu. Toties tas noteikti ir žurnālistikas kalngals, it īpaši ņemot vērā, ka viņa partijas biedri šo jomu pārzina perfekti. Vēl izrādās, ka viņš ir bijis arī «Jaunajā laikā». Un izrādās, ka par to politiķa būšanu viss ir ļoti vienkārši – vajag īstajā brīdī pareizos paziņas.

Jānis Ozols – nav daudz ko teikt. Cilvēkam ir tik rets uzvārds un vārds, ka internets izmet tik daudz ... vienīgais, kas ir skaidrs – jurists. Kā Bordāns. Bet tā noteikti ir sakritība ...

Juris Jurašs – bez komentāriem. Kas grib, lai iemet mātē googlē «site:pietiek.com Juris Jurašs» un paši visu var izlasīt. Piemēram – https://pietiek.com/raksti/lemums_par_viena_no__netirakajiem__knab_darbiniekiem_atlaisanu_liek_atcereties_vina_finansu_shemas. Vienīgais, ko var pateikt – laikam jau vislielākā saistība ar Aivaru Lembergu – kā jau vislielākajam cīnītājam ar noziedzību un korupcijas apkarotājām.

Juta Strīķe šajā stāstā nav nekas. Skaļš tukšums. Nu pasakiet godīgi – cik daudzi no jums ir dzirdējuši par Ingu Gluzdu, Krijšāni Feldmanu, Jāni Ozolu ... toties J. Strīķe tiešām nav uzmanības vērta, vai ne? :)

Vārdu sakot – ar partijas «demokrātiju» tā kā viss būtu skaidrs. Un ir vēl viena lieta, kas dara ļoti uzmanīgu – pēc pašvaldību vēlēšanām visciešākā sadarbība veidojas ar «ZZS» pārstāvjiem. Varbūt tāpēc, ka sastāvā ir bijušie «ZZS» sarakstu kandidāti? Nu, laikam jau viņiem ar Aivaru Lembergu nekādas saistības nav, vai ne? Turklāt tas ir pat vietās, kur tiešām vairākumu ir ieguvušas jaunās partijas, kas tā kā cīnās par kaut ko jaunu, labu, bet sadarbības partneri ir «ZZS». Tas taču ir normāli «demokrātiskai» partijai, kas izvēlas jaunu, «patstāvīgu» ceļu. Ja jau «Visu Latvijai» varēja apvienoties ar «TB/LNNK» un veiksmīgi turpināt darboties, kāpēc lai to nevarētu JKP?

Un tad vēl ir «deputāti» šīs partijas sarakstā, kuri brīnās, ka nekas nesanāk. Es vispār brīnītos, kā kaut kas sanāk. Un nelamājiet Lembergu – ej nu sazini, kurā brīdī var nākties atbildēt. Nē, es protams saprotu, tas ir labs mārketings, tas strādā, bet vienalga uzmanīgi – ka maizes tēvs neapvainojas.