Mordoras hronikas. Minska 2.0 jeb kā #frauribbentrop uzmeta Ukrainu

Mediji ziņo, ka vadošo Eiropas Savienības valstu vadības ar lielu pozitīvismu uztvērušas Minskas otrās miera sarunas. Tie pārējie neskaitās – jo viņi nesaprot svarīgās miera idejas.

Izlasot informāciju par jauno miera līgumu, neredzu ne kripatiņas pozitīvisma. Minska 2.0 versija no Minska 1.0 versijas praksē neatšķiras gandrīz ne ar ko. Tas nozīmē, ka reālais ieguvums mainījies nav. Cilvēcīgā valodā runājot – neoficiālā karadarbība starp Krieviju un Ukrainu turpināsies, kaut vai tāpēc, ka oficiāli tā nav nosaukta un definēta. No šī līguma neiegūst ne Krievija, ne Ukraina un tāpēc vien komentētāji šajās abās valstīs uzskata vienošanos pat par nodevību.

Kas ir ieguvējs? Lai cik savādi nebūtu, šajā politiskajā spēlē, visdrīzāk, par uzvarētājiem sevi uzskata Olands un #frauribbentrop jeb Vācijas kanclere. Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Krievija neievēro nekādā veida Minska 1.0 versiju, Francijas un Vācijas vadītājiem aizvien grūtāk bija iestāstīt saviem vēlētājiem – kāpēc viņi neko nedara. Protams, ka cilvēki aizvien vairāk saprata, ka sankcijas neko nedod un tāpēc uzstājīgākas bija balsis par to, ka vajag vismaz pārdot Ukrainai ieročus, ar ko pretoties. Tas gan piespiestu Eiropas Savienības valstis iesaistīties konfliktā, kaut arī vēl pastarpinātāk, nekā Krievija. Kas varētu maksāt Vācijai – iedomājieties tikai – gāzi!!! Vai #frauribbentrop, vai mūsu pašu ..., nu «sen neesiet sisti» teicējs ir gatavs riskēt ar gāzi? Ar gāzes sponsoriem? Ar reāli sliktām attiecībām ar Krieviju?

Tāpēc top Minska 2.0. Kas būtībā neko nemaina, vienīgi uzliek Ukrainai vairākus pienākumus. Un tagad, kad Ukraina prasīs ieročus, #frauribbentrop teiks – bet jums taču ir pamiera līgums, jums tas jāpilda. Kādi ieroči?

Vārdu sakot, lai mēs un vācieši varētu pie Krievijas gāzes sildīties, mirs Ukrainas un Krievijas karavīri un Ukrainas mierīgie iedzīvotāji. Būs sajūta, ka apkurei tāda asins smaciņa? Nu, nekas, Francija un Anglija 1938. gadā pārdeva it kā kaut kādu Austriju un daļu Čehijas. Un līdz 1940. dzīvoja bez sirdsapziņas pārmetumiem. Kas tur mūsdienās kaut kāds Donbass – vēl tālāk, nekā kādreiz Čehija.

Notikumu attīstības scenārijs? Visu noteiks Putina nekaunība. Ja turpināsies kā līdz šim, tad rudenī, kad nonāks līdz kārtējam protestu vilnim Eiropā, būs Minska 3.0, lai nevajadzētu atkal domāt par ieroču došanu. Visdrīzāk tikšanās notiks citur, jo cilvēkiem jau asociācijas būs ne visai patīkamas. Otrs variants - ja Putins sapratīs mājienus un iesaistīs lidmašīnas, tad līdz Krimai sauszemes ceļš būs jau vasarā. Un tad pat nevajadzēs noliegt, ka Krievijas armija ir Donbasā, jo visi jau zina, ka Krimā tā ir. Un tas patiesībā liek domāt, ka Vācija un Francija spēlē nevis pret Krieviju, bet pret Turciju, ziedojot Ukrainu. Kāpēc tā? Par to citu reizi.