Šis bezgalīgais stāsts ...

Ideju par Tautas Varas partiju neesmu atmetis. Varu pateikt vairāk – esmu nodibinājis domubiedru grupu tikai tiem, kas ir gatavi dibināt biedrību un pēc tam turpināt ceļu tādas partijas izveidē, kas ievēro savu biedru vēlmes. Adrese šeit - https://www.draugiem.lv/group/18636922/tautas-varas-partija/

Man reizēm grūti paskaidrot cilvēkiem to, ko saskatu ir kā pašu par sevi esošu. Nāk laiks un man rodas jauni argumenti un tāpēc neapvainojaties, ja liekas, ka cilāju atkal vecu tēmu, un cilāju, un cilāju ...

Tas pats vecais. Par jēdzieniem. Man prasa, kāda būs TVP – demokrātiska, liberāla utt. un nesaprot, kad es saku, ka visu to vajag izmest un to, kādu no šiem virzieniem partija pārstāvēs, varēs spriest pēc tam. Bet tā patiesībā ir, lai cik savādi jums tas neliktos.

Redziet, problēma ir faktā, ka šiem jēdzieniem virsū uzklāti simtiem viltus uzslāņojumi. Vieni, prasot lielākas algas, domā, ka viņi ir liberāļi. Otri – ka sociālisti, trešie – ka fašisti. Vieni, prasot latviešu valodu Latvijā, domā, ka ir nacionālisti, otri – ka savas valsts patrioti, trešie – ka liberāļi. Un tagad iedomājaties, ka sanāk kopā visi šie cilvēki, virs kuriem galvenā nav valde, kura pati pagriezīs domas kā vēlēsies, un mēģina vienoties. Vieni kliedz, ka viņi ir liberāļi, otri – ka sociālisti, trešie – ka nacionāļi. Bet tas, ko viņi vēlas, paliek aiz kadra – latviešu valoda un lielākas algas. Aiz jēdzieniem pazūd tas, ko vēlaties. Jo, rūpējoties par kaut kādiem saviem grupējumiem, pie kura jūs saista tikai piederības sajūta, jūs nespējat aizstāvēt savas idejas.

Tāpēc partijas reālās prasības būs nevis īsteno sociālisma idejas vai liberālās reformas, bet gan tiešas darbības. Es pat nezinu, ko cilvēki izvēlēsies. Jā, man ir savas domas, bet, kā jau teicu – tās dzirdēsim tad, kad būs izveidota partija. Un, ja cilvēkiem tās nepatiks, palikšu ar tām nesaprasts.

Ko cilvēki varētu vēlēties? Sociālisti, nacionālisti, komunisti, fašisti? Man liekas, ka ir daudzas lietas, kas viņus vieno, ja atmet šos nosaukumus. Tāpēc es nevēlos šos jēdzienus izmantot. Es ceru, ka partija iestāsies par plašākām iespējām tautai ietekmēt valsts politiku – vienkāršāka referendumu iespēja, rekomendējošas aptaujas un tamlīdzīgi. Ka spēs atrast virzienu, kā attīstīties valstij jeb beidzot kaut vienkārši šo virzienu noteikt. Bez skaļiem jēdzieniem, bet gan reāliem darbiem. Piemēram, lemjot par atbalstu Ukrainai – konkrēti cik, kas un ko, nevis «izsakām dziļu uztraukumu.»

Kāpēc man to vajag? Kāpēc tas, ko komentāros dažas neviennozīmīgi vērtējamas personas saukā «partiju ieliktenis», «provokators» utt. kaut ko tādu ierosina. Iedomājieties, ka jūs vērojat krīzes situāciju, kur varbūt pat pats neesat iesaistīts, bet redzat risinājumu. Noklusēsiet? Es tā nevaru. Nekad nav izdevies. Jā, ne vienmēr mani risinājumi ir bijuši pareizie un ideālie. Bet es nemāku klusēt, ja redzu iespēju, kā kaut ko mainīt uz labo pusi. Nezinu, vai tā ir slikta rakstura iezīme, vai laba, bet tāda tā ir.

Savulaik lasīju dažus vērtējumus par Francijas revolūciju. Mirušie karaļi, karš, sabrukums, nācijas pārliecības zaudējums. Tomēr vēsturnieki uzsvēra – kaut vai dažas idejas no revolūcijas sāka darboties un tas pavēra Francijai citu ceļu. Ceļu uz attīstību. Tāpat arī man – ja kaut dažas idejas sāktu darboties, būtu jau labāk. Tiesa, esmu no tiem, ka gribas visu – es vēlos, lai TVP varētu darboties pilnībā un efektīvi. Ja tomēr nesanāks – varbūt vismaz kaut kas no šīs idejas politikā parādīsies un nostrādās.