Par reālo politiku

Tikko Aleksandrs Mirskis uztaisīja reklāmas rakstu. Zem tā var izlasīt, ko cilvēki par to visu domā. Viņi arī atbalsta. Lamā Latvijas valdību. Aicina Mirski kļūt par vadoni un vest uz "saulaino tāli". Ir tikai viena ķibele - tas viss nav taisnība. Problēma ir tā, ka vispirms pats Mirska kungs šo ierakstu nekontrolē. To var saprast no atbildēm, ko raksta it kā viņš. Otrs - visus komentārus, kas neatbilst tam, ko vēlas redzēt lapas administrators, dzēš un lieto tājus bloķē. Automātiski paši variet saprast, cik patiesu ainu šis ieraksts rada ikvienam, kurš lasa šo reklāmu. Mirska kungs tāds nav vienīgais. Ir Rīgas domē Jaunās konservatīvās partijas deputāts Sandis Riekstiņš. Viņš arī ir tikpat kvēls cīnītājs par taisnību, ka A. Mirska kungs. Un viņa ierakstos veidotā pasaule ir tikpat patiesa. Un tad es padomāju! Kam mums vajag neatkarīgo presi. Pašvaldību laikraksti, deputātu viedokļi - lūk, tā ir patiesība. Tas, ko mums vajag. Nafig visus tos - jo te taču ir patiesība! Izlasi

Šīs dienas raksts par vienu no debilākajiem vārdu salikumiem Latvijas politikā. Jauns + konservatīvs. Tas ir tas pats kas progresīvs + vecūksnis. Ģeniāli. Bet latviešiem der. Vispirms klasiski – kam ir vara partijā? Valde apstiprina jaunos biedrus. Biedra nauda – 5 eiro gadā? Protams, ka tas nav nopietni un tāpēc mums ir «ziedotāji». Ejam tālāk. Biedra tiesības – vērsties valdē ar ierosinājumiem. Loģiski, tas ir arī viss, kas Latvijas «partijās» šiem ir. Varas orgānu valdi arī šeit ievēl aizklāti. Tas vispār ir jauno «demogrāfisko» partiju īpašais atklātības un vienlīdzības šiks – aizklātās vēlēšanas. Valde ir tiesīga ar trim locekļiem. Tā kā visiem pieciem nemaz nav jāzina, kas patiesībā notiek. Valde apstiprina deputātu kandidātus. Interesanta Valdes priekšsēdētāja vēlēšanas sistēma. Izvirzām kandidātu, kurš savukārt izvirza vēl vienu valdes locekli. Apstiprina priekšsēdētāju, apstiprina arī valdes locekli. Šī soļa «demokrātiskumu», es tā ceru, nav jāskaidro. Tomēr šai ģeni

Jaunie politikas naivuļi (kāds es pats biju pirms gadiem desmit) sākuši mesties jaunajās partijās. Kas noteikti glābs Latviju! Urrāaa, biedri ... ēee, pagātnes izjūtas, neņemiet vērā. Šoreiz par glābjošo kustību «Par». Vai «Pret»? Viens no kustības pamatvirzieniem ir minimāla demogrāfija Latvijā un maksimāla imigrācija. Kādu rezultātu tas atstās uz Latvijas nākotni, lieki teikt, tāpēc jautājums – kustība «Par» ko? - paliek atklāts. Sāksim ar klasiku – kam pieder vara partijā? Viennozīmīgi valdei. Biedrus apstiprina valde. Izslēdz valde. Vismaz 20 biedri var ierosināt iekļaut kādu jautājumu biedru sapulces kārtībā, bet nekur nav teikts, ka valdei tas jāņem vērā. Lēmumu par sapulces darba kārtību pieņem valde. Ar to arī biedru iespējas beidzās – atliek tikai celt kartiņas biedru sapulcē un kongresā par valdes rosinātajiem jautājumiem. Šī «demokrātiskā» un «rietumu vērtībās balstītā» partija savu vadību ievēl aizklāti. Gan valdes locekļus, gan priekšsēdētāju. Valde apstiprina je

Man šodien būs jūs jāsarūgtina. Jā, nedaudz žēl, ka pēc 18. novembra uzreiz, bet tā nu ir sanācis, ka tieši tagad ir tas brīdis, kad varu atkal uzrakstīt par to, kā jums melo ar jēdzieniem un simboliem. Tā sarkanbaltsarkanā lentīte pie jūsu uzvalka, jakas, kleitas vai vienalga kā – man žēl, bet tas nav patriotisms. Lai ko arī jums stāstītu. Tas ir tikpat patriotiski, kā savulaik valkāt sarkano kaklautu. Protams, no vienas puses, ja jūs patiesi ticat, ka šī lentīte kaut kā palīdz jūsu valstij – es gan nezinu kā un arī nespēju izdomāt, loģika nevelk – visu cieņu. Tomēr jāatceras, ka uz pārējiem tas nestrādā – lielākā daļa to valkā tikpat godīgi, kā savulaik sarkano kaklautu. Tā kā patriotisma te nav. Toties kā skan to komentāri, kas noticējuši Nacionālās Apvienības «patriotisma» saukļiem un dodas lāpu gājienā: «Ikgadēja tradīcija. Vēl tuvāk Latvijai, latviešiem un patriotiskajam garam būt nav iespējams!» Protams, kas ir Līgo, Dziesmu un deju svētki un daudzas citas latviskās tradīcijas